Baltijas un Ziemeļvalstu konference: pašlaik jebkurš scenārijs ir iespējams, tāpēc jāstiprina drošība
Kopā esam stiprāki. Šādu kopības apziņu un draudzību cita citai Rīgā apliecinājušas Baltijas un Ziemeļvalstis, kuru parlamentu pārstāvji šeit ieradušies uz konferenci. Saliedētība īpaši svarīga ir šajos laikos, kad globālā drošība ir apdraudēta un pašā Eiropas vidū, Ukrainā, miers ir trausls.
Baltijas valstu un Ziemeļvalstu gadskārtējā konferencē pēdējo gadu galvenais sarunu temats ir nemainīgs – drošība reģionā. Astoņu valstu parlamentu spīkeri šodien sprieda, kā gada laikā mainījusies drošības situācija un kādi apdraudējumi nākuši klāt.
Visā Eiropā zināmu nedrošību radījusi lielā migrantu plūsma. Un, protams, Krievijas attieksme pret Ukrainu – tas joprojām ir neatrisināts jautājums.
Krievijas agresija satrauc ne tikai Baltijas valstis. Arī Zviedrija visai bieži izjūt nevēlamu militāru rīvēšanos, piemēram, valsts teritoriālajos ūdeņos manītas Krievijas zemūdenes. Šādas provokācijas rosinājušas pārdomas, vai Zviedrijai vajadzētu kļūt par NATO dalībvalsti. Jau ratificēts līgums, kas ļaus aliansei izvietot savus spēkus valstī un dod tiesības nākt Zviedrijai palīgā krīzes situācijā.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pieaug iedzīvotāju atbalsts par Zviedrijas pievienošanos NATO. Tomēr debates par to vēl turpināsies. Par sabiedroto klātbūtni patiesu gandarījumu pauda Igaunijas parlamenta vadītājs. Viņš sacīja, ka, pateicoties tam, Baltijas valstis tagad var justies krietni drošāk nekā pirms 77 gadiem, kad neatkarību zaudējām.
Ir svarīgi, ka mums ir draugi un sabiedrotie – mēs varam justies droši. Kad pirms pāris gadiem prezidents Obama viesojās Tallinā, sapratām, ka NATO Rīga, Viļņa un Tallina ir tikpat nozīmīgas kā Berlīne, Londona un Parīze. Varam lepoties ar sevi, ka esam spējuši izveidot tik ciešu sadarbību ar brīvo pasauli.
Tomēr konferences namamāte gan nesteidzās apliecināt pilnīgu drošību – pašlaik jebkurš scenārijs esot iespējams. Vēl tas, kas pirms vairākiem gadiem likās neiespējams, pat pēc Gruzijas notikumiem, tomēr bija Ukraina. Tāpēc mums ir ļoti nopietni jādomā par nākamā gada budžetu, ka ir jāveltī aizsardzībai un iekšējai drošībai.
Šodien Rīgā tikās arī Ziemeļvalstu ministru padome un apsprieda reģiona attīstību. Politiķi paslavēja, ka Baltijas valstis 25 gadu laikā ir krietni augušas, tomēr vēl ilgs ceļš ejams, lai sasniegtu Igaunijas prezidenta Ilvesa raksturoto sapni – lai Baltijas valstis kļūtu parastas un stagnējošas Ziemeļvalstis.
Video
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
