"Beidzot redzams kaut kāds gals!" Nautrēnos rūgts atvieglojums pēc sprieduma Justīnes slepkavībā
"Es domāju, ka tas ir ļoti pareizi," vaicāta, kā vērtē Daugavpils tiesas nule piespriesto sodu Justīnes slepkavām – viņas tēvam un pamātei, atzīst Nautrēnu apvienības pārvaldes vadītāja Līvija Plavinska. Nautrēni bija deviņgadīgās Justīnes pēdējā dzīvesvieta, un meitenītes meklēšanā 2023. gada maijā aktīvi iesaistījās un līdzpārdzīvoja arī pagasta ļaudis.
Pārvaldes vadītāja aizvien spilgti atceras sirdi plosošos notikumus, kā arī Justīnes ģimeni – slepkavībā apsūdzētos tēvu un pamāti.
Latgales rajona tiesa Daugavpilī otrdien, 28. janvārī, pasludināja spriedumu septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas slepkavības lietā. Meitenītes tēvam Vladimiram Reinikovam piespriests sods – brīvības atņemšana uz 20 gadiem, savukārt pamātei Sandrai Reinikovai 17 gadu cietumsods.
Taujāta, kā vērtē tiesas izlemto sodu Justīnes lietā, Nautrēnu pagasta pārvaldes vadītāja pauž gandarījumu. "Beidzot kaut kāds gals ir redzams," viņa atklāti saka telefonintervijā "tv3.lv". "Protams, ka no cilvēciskā viedokļa es vēlētos, lai sodi būtu vēl lielāki, bet es saprotu, ka tas ir augstākais soda mērs Latvijā."
28. janvāris un tiesas spriedums pagasta ļaudīm ir bijis ļoti gaidīts notikums. Vietējiem būtu gribējies raitāku tiesas darbu, taču vienlaikus Plavinska arī saprot, ka "iztiesātājiem jābūt precīziem un objektīviem". Personīgi viņa pati ir pārliecināta, ka apsūdzētie lēmumu pārsūdzēs, tomēr viņa cer uz tiesu instanču "saprātīgumu".
Video: Nogalinātās Justīnes tēvam un pamātei piespriež bargus sodus – 20 un 17 gadus cietumā
Nekad nebija redzējusi
Mazo Justīni pagasta vadītāja personīgi nav satikusi. Taču viņas vecākus – tēvu Vladimiru Reinikovu un Sandru Reinikovu – gan. Drīz pēc tam, kad ģimene pārcēlās uz lauku māju Nautrēnu pagastā 2022. gada rudenī, abi Reinikovi devās pagasta pārvaldē. Viņi vēlējās bērnus reģistrēt skolā un bērnudārzā.
"Kaut kur septembrī vai oktobrī viņi pārcēlās. Rudenī. Priekšstats bija pozitīvs. Atnāca uz pagastu jautāt, kur atkritumus vest, kā apsaimniekot. Četrgadīgais puisītis gāja vietējā dārziņā. Mamma interesējās par bērnu. Lielākais puika gāja Nautrēnu vidusskolas astotajā klasē un labi mācījās."
Saskarsme ar Justīni pagasta ļaudīm bija maza. Meitene mācījās Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā, kur lielākoties arī nakšņoja. Turklāt Justīne bieži pavadīja laiku arī pie savas vecmāmiņas citviet Latgalē. Toties par pārējiem diviem ģimenes bērniem – četrgadīgo puisēnu un astotās klases skolēnu sūdzību pagastā nebija. Reinikovu ģimenes pusaudzis pēc skolas parasti devās mājās, nevis pavadīja brīvo laiku ar vienaudžiem pagasta ielās, viņš bijis drīzāk kluss, klases kolektīvā neiesaistījās, teic pārvaldes vadītāja.
Arī vietējos pagasta pasākumus ģimene neapmeklēja. "Tajā rudenī Reinikova bija gaidībās, pēdējos mēnešos. Var jau saprast. Reinikovs piestrādāja, veica remontdarbus. Visbiežāk viņi tika redzēti veikalā, kur iepirkās. Bet to man teica pārdevēja, es pati ģimeni sevišķi nesatiku," teic Plavinska.
Labs priekšstats par ģimeni arī Rēzeknes novada bāriņtiesai, kuras pārstāve Justīni apciemoja drīz pēc ģimenes pārcelšanās uz Nautrēnim. Apmeklējuma iemesls bija meitenes bioloģiskās mammas vēlme atvasi ņemt pie sevis – uz dzīvesvietu ārvalstīs. "Cik man pastāstīja, tad cilvēciski tur nekas tāds nebija. Mājās kārtība, Justīne smējās, skraidīja, bija atsaucīga, rādīja savas rotaļlietas. Protams, ka bija redzams, ka bērns ar īpašām vajadzībām, bet jauka meitenīte. Bāriņtiesa bija labās domās," atminas Plavinska.
"Mammas cinisms pārsteidz"
Pirmā tieša saskarsme Plavinskai ar Reinikoviem bija, pasludinot Justīni par bezvēsts pazudušu – 2023. gada maija pirmajās dienās. Plavinska ģimenei personīgi toreiz pārmeta – kāpēc mājai, kura atrodas līdzās autoceļam, apkārt nav uzlikts žogs, lai bērni varētu pagalmā spēlēties droši. "Es viņiem teicu: "Jūs dzīvojat pie lielā ceļa. Jebkurš var paņemt, notriekt bērnu. Nav pat žodziņa, kāpē nesargājat savus bērnus?" atminas vietvaras vadītāja.
Jau uzreiz pēc Justīnes pazušanas, vietējiem arī radās "nepatīkamas aizdomas", atzīst Plavinska. Reinikoviem kaimiņu sētā dzīvojošā sieviete meitenītes pazušanas dienā nevienu bērnu sētā nebija redzējusi. "Mēs visi ļoti nopietni meklējām. Visi kā viena liela kopiena. Es toreiz priecājos, ka varam viens par otru iestāties, ka palīdzam viens otram. Paldies visiem!" vēl aizvien pateicīga ir Plavinska.
Viņa ar īpašu rūgtumu atminas Justīnes pamāti un arī patēvu. Spilgti atmiņā palicis brīdis, kad sieviete ar nule dzimušo mazulīti klēpī gauži raudājusi par pazudušo Justīni un bēdājusies, ka pameitai pēc dažām dienām, 15. maijā, būs dzimšanas diena un viņai jau sagādātas dāvanas. "Man arī pašai sirds lūza. Cinisms absolūts. Pat priesteris bija atbraucis, un Justīnes tēvam uzdāvināja krustiņu. Arī viņš raudāja. Drausmīgs cinisms," aizvien šokā ir pārvaldes vadītāja. Viņa atklāti saka, ka nemaz nevēlas precīzi zināt, ko tieši abi vecāki nodarīja Justīnei. Jau līdz šim dzirdētais viņai šķiet pārāk necilvēcisks un šausminošs.
Noskaties: Vēl dienu pirms nogalinātās Justīnes atrašanas pamāte intervijā "Degpunktā" komentēja – "cenšamies kaut kā sadzīvot ar to, ka nezinām, kur ir bērns"
"Cik runāju ar pazīstamiem policistiem, tad dzērumā bija dūruši. Pēc tam bija ziņa, ka sists pa galvu. Man negribas zināt tās nianses. Jebkurā gadījumā tas bija bezpalīdzīgs bērns ar īpašām vajadzībām. Ziniet, piespriestais sods – tas nav atvieglojums mums, Nautrēnos. Tā ir liela sāpe, ka tepat blakus dzīvo un ka tu nevari iedomāties, kas var notikt. Cik maz mēs patiesībā zinām…"
Par Reinikovu ģimenes atvašu tagadējo dzīvi Plavinska daudz nezina. Viņa informēta, ka mazākie bērni dzīvo pie saviem radiniekiem Sakstagalā, un vecākais puika, kurš Justīnei bija pusbrālis, mācās Ludzas vidusskolā. Kopš traģiskā notikuma neviens no Reinikovu ģimenes Nautrēnos nav palicis. Taču palikusi nedrošības sajūta, pagastā dzīvojot. Plavinska Nautrēnus allaž bija uztvērusi kā ļoti drošu vietu dzīvošanai – viņa pat atslēgu auto aizdedzē varēja atstāt, nebaidoties par zādzībām. Arī mājas durvis pagastā slēgtas netika. "Ir noticis kaut kas tāds, ko mēs nespējām iedomāties."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
