Iztiks bez uzcenojuma: okupekļa nojaukšana Rīgā ietilpusi paredzētajā tāmē

Okupācijas pieminekļi visā Latvijā jānojauc līdz 15. novembrim, nosaka Saeimas lemtais. "Projekts tiek realizēts atbilstoši līgumam. Izmaiņas tajā nav veiktas," apliecina Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes pārstāvis Uģis Vidauskis, atgādinot, ka kopējā līgumcena ir 2 131 899 eiro (ar PVN).

"Pieminekļa demontāža ietver ne tikai obeliska un skulptūru demontāžu, tā paredz arī postamenta, pamatu, baseina un citu labiekārtojumu demontāžu gandrīz 3 hektāru platībā," skaidro Vidauskis. Viņš piebilst, ka demontēti vairāki tūkstoši kubikmetru dzelzsbetona konstrukciju, kā ari teritorijas sakārtošanai jāpiegādā vairāk nekā 50 000 kubikmetru grunts. Līgums paredz, ka līdz nākamā gada vasarai jāveic arī teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana.

Gandrīz pusi no kopējiem izdevumiem prasījusi baseina nojaukšana un aizbēršana. Paša obeliska un skulptūru demontāža izmaksājusi aptuveni 150 tūkstošus eiro, bet postamentu, tehnisko telpu un pamatu novākšana prasījusi vairāk nekā 500 tūkstošus eiro.

Secinājumus sola pēc darbu pabeigšanas

Okupācijas pieminekļa nojaukšanai Rīgā seko arī "Sabiedrības par atklātību – Delna". Tās direktore Inese Tauriņa "tv3.lv" apliecināja, ka organizācija kā sadarbības partneri šim nolūkam piesaistījusi būvuzraugu.

"Mēs strādājam pie tā, lai izvērtētu to darbu veikšanu un, protams, attiecīgi arī to izmaksas," skaidro Tauriņa, norādot, ka secinājumi būs pēc darbu pabeigšanas.

"Pieminekļa demontāža ir pabeigta, bet noslēgtais līgums ar būvnieku paredz vēl arī teritorijas labiekārtošanu un citus darbus. Visticamāk, starpziņojumu mēs negatavosim, bet nāksim klajā ar ziņojumu, kad līgums tiks izpildīts," teic "Delnas" vadītāja.

Viņa norāda, ka pagaidām nekādu trauksmes signālu saistībā ar okupekļa nojaukšanas darbiem neesot. "Es teiktu, ka drīzāk šis ir tāds labs piemērs, kur darbi iet pa priekšu plānotajam termiņam un izmaksas netiek pārsniegtas."

Pirms līguma slēgšanas pēc "Delnas" ierosinājuma tajā veikti labojumi, lai nostiprinātu garantijas, ka darbu veikšanas gaitā būvnieks nepaaugstina izmaksas. "Pagaidām nekas arī neliecina par to, ka šajā ziņā varētu būt kādas problēmas," skaidro Tauriņa, piebilstot, ka sadarbībā ar organizācijas piesaistīto būvuzraugu tiks vērtēts, cik racionāli izlietoti šie līdzekļi.

"Delna" šķetina Daugavpils epopeju

Ja Rīgā ar okupācijas pieminekļa nojaukšanu, šķiet, viss norit atbilstoši labajai praksei, citādi ir ar Daugavpili, atzīmē Tauriņa. Redzot, kā padomju slavinošo objektu nojaukšana tiek organizēta šajā pilsētā, "Delna" jau iesaistījusies apstākļu noskaidrošanā.

Daugavpils domei "Delna" nosūtījusi jau divus pieprasījumus skaidrot situāciju – pašvaldības atbilde uz pirmo organizācijas vēstuli nesniedza atbildes uz jautājumiem, tāpēc nosūtīta atkārtota vēstule.

"Daugavpils ar visu to kontekstu, ar Elksniņa gājieniem piesaista uzmanību. Arī ar to, ka viņi bija izsludinājuši iepirkumu, paziņojuši uzvarētāju, un tad dome secināja, ka naudas šim mērķim nav. Skaidrs, ka te vispirms vajadzēja lemt par līdzekļu piešķiršanu, tad organizēt iepirkumu," skaidro Tauriņa.

"Ir arī jautājums, kā viņi beigās atlasīja pieminekļa nojaucēju. Viņi uzsver, ka nenosauks skaļi to, kas nojauca pieminekli, jo tie esot sensitīvi dati. Bet pirms tam iepirkumā, kurā tika noteikts uzvarētājs, viņi to nosauca, un tur dome nesaskatīja pamatu kaut ko slēpt."

"Delnas" vadītāja atzīst, ka Daugavpils gadījums raisa daudz jautājumu. Ja organizācija konstatēs aizdomas par Daugavpils domē pieļautiem pārkāpumiem, tā vērsīsies atbildīgajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.