Bolderājas vienīgajai latviešu vidusskolai jāatrod četri skolēni, lai Rīgas dome tur ļautu atvērt 10. klasi

Pieķerts pie rokas kādā pasākumā, Rīgas mērs Nils Ušakovs apsolīja skolu tomēr neslēgt, pat ja vidusskolā vairs nemācīšoties neviens audzēknis.

Rīgas 19. vidusskolas ēka Bolderājā uzcelta jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, bet par vidusskolu tā padarīta 1945. gadā. Daudzi bolderājieši tajā mācās jau vairākās paaudzēs. Kaut latviešu te nekad nav bijis daudz, vidusskolai tas tieši piešķirot īpašu auru.

Tomēr kopš Rīgas dome noteica minimālo skolēnu skaitu jaunas vidusskolas klases atvēršanai – 22 – šeit jaunas klases nav izdevies nokomplektēt. Arī šogad uz mācībām desmitajā klasē pieteikušies tikai 18 jaunieši. Šobrīd 19. vidusskolā ir tikai 12. klase ar 12 audzēkņiem, tādēļ vecāki bažījas, ka šis izlaidums varētu būt bijis pēdējais.

Tikmēr ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs, uz kura pētījuma pamata tika izstrādāti Izglītības ministrijas noteikumi par minimālo skolēnu skaitu klasē gan aizrāda – patiesībā latviešu skolēnu Bolderājā netrūkst. Tikai jau tagad četras piektdaļas no viņiem izvēlas braukt mācīties uz citiem pilsētas rajoniem. Un tas esot saprotami, jo izglītības kvalitāte te atpaliek no vidējiem rādītājiem.

Rīgā ir 29 mazākumtautību un 18 latviešu skolas bez paralēlklasēm. Tomēr līdz šim dome paziņojusi tikai par plāniem reorganizēt divas latviešu skolas. Tādēļ, ja tiktu reorganizēta arī Bolderājas skola, varētu uzdot jautājumus par pilsētas vadības attieksmi pret izglītību valsts valodā. Tas gan nenotiks – skolēnu mātēm šonedēļ izdevās pārķert Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kad viņš Bolderājā atklāja jauno policijas iecirkni, un izspiest no viņa solījumu – neatkarīgi no visa, skola slēgta netiks.