Brīvprātīgās stāsts: lai bijušie ieslodzītie veiksmīgi atkal iekļautos sabiedrībā, viņiem vajadzīga palīdzība

Tās ietvaros īpaši apmācīts cilvēks tiek piesaistīts tikko no ieslodzījuma vietas iznākušam cilvēkam, kuram noteikta probācijas uzraudzība. Programmas mērķis ir sniegt praktisku un emocionālu atbalstu.

Vieni no galvenajiem faktoriem, kas cilvēkus mudina uz atkārtotu noziegumu veikšanu, ir atbalsta trūkums no tuviniekiem, zems izglītības līmenis un nespēja atrast darbu, lai nodrošinātu stabilus ienākumus. Tāpat arī neticība saviem spēkiem, ka dzīvi izdosies mainīt pozitīvā virzienā.

"Iespējams, šie faktori arī nosaka ļoti ātru atgriešanos atpakaļ pie ierastās vides, kur viņu pieņem, kur viņš jūtas starp savējiem, un tas ir cietums. Bez šī atbalsta, bez šis līdzgaitniecības, diemžēl vairākums no viņiem nespēj iekārtoties atpakaļ sabiedrībā un atkal atgriežas pie noziegumu izdarīšanas dzīvesveida," skaidro Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Brīvprātīgo piesaiste probācijas dienesta klientiem – jauniešiem, Latvijā darbojas jau vairāk nekā gadu. Pērn par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem tika apmācīti 47 šādi cilvēki. Viņu galvenais uzdevums, palīdzēt no ieslodzījuma vietas iznākušajiem cilvēkiem nostāties uz savām kājām, atbalstot gan ar padomu, gan sniedzot praktisku palīdzību – piemēram, kopā meklējot iespējamo darba vietu. Lielākoties sodus izcietušajiem ir kauns no sabiedrības nosodījuma, tāpēc viņi ir kūtri prasīt palīdzību no apkārtējiem.

Krista par brīvprātīgo kļuva pērnajā vasarā. Izgājusi probācijas dienesta apmācības, par viņas aizbilstamo kļuva kāda jauniete, kurai noteikta uzraudzība uz vairāk nekā gadu. Abas tiekas vairākas reizes mēnesī. "Sākotnēji iniciatore esmu es, bet ar laiku, kad kontakts nodibinās, tad aizbilstamais raksta SMS vai zvana un prasa tikšanos," viņa stāsta.

Brīvprātīgā pienākumos nav konkrēts veicamo darbu saraksts, lielākoties, tā ir vienkārši laika pavadīšana kopā un iedrošināšana uz pozitīvām pārmaiņām. Krista ar savu aizbilstamo mēdz iet uz muzejiem, pastaigāties parkā: "Es piedāvāju kvalitatīvu, forši kopā pavadīt laiku un runāt par lietām, kurām varbūt šim cilvēkam ikdiena nav neviens ar ko par šīm lietām parunāt. par to, kā iet skolā, kā iet ar ģimeni un draugiem. Kā ar veselību un mācībām un dažādām citām lietām."

Ar brīvprātīgo iesaisti probācijas dienests cer atturēt vienreiz likumu pārkāpušus jauniešus, no tā izdarīšanas atkārtoti. "Tā kā es savi aizbilstamajai bieži saku, ar cilvēkiem nekas tāpat vien nenotiek, ja tu esi probācijā, tad iespējams, vajadzēja to stop signālu tādu kārtīgu – lai netiktu sastrādātas vēl lielākas kaut kādas muļķības," norāda brīvprātīgā.

Pēc pusgada tikšanās ar savu aizbilstamo, Krista var izdarīt secinājumus, ka šādas attiecības strādā: "Tā kopā būšana var iedot ļoti daudz, drošības izjūtu, pārliecību, mieru, nu kaut vai to, ka tev ir kāds blakus, kas.. Nu, "pa lielam" es zinu, ka tu esi persona, kas ir par kaut ko sodīta, bet es pieņemu to, tas ir bijis viens fakts tavā dzīves stāstā, 20 un tas ir arī aizbilstamā ziņā vai viņš man izstāsta kas ir tas, kāpēc viņš ir nokļuvis probācijā."

Brīvprātīgā darbs esot izaicinājums, taču Krista uzsver, tas nav grūti. Turklāt pašai tas palīdzējis atbrīvoties no stereotipiem par to, ko sagaidīt no cilvēkiem, kuri bijuši ieslodzījumā: "Es gribēju pamēģināt paskatīties, ko es kā sabiedrības loceklis varu kaut ko dot, kas palīdzētu cilvēku vai tas vispār strādā, ka mēs kā brīvprātīgie pieslēdzamies tiem cilvēkiem, kas nonākuši soda izpildes sistēmā."

Ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu paredzēts līdzīgu praksi attīstīt arī cietumos, lai  dažāda vecuma notiesātie varētu saņemt brīvprātīgo atbalstu vēl esot ieslodzījumā.