Budžeta komisijai nodod likumprojektu par 40 miljonu eiro kompensāciju Latvijas ebreju kopienai

Par šī likumprojekta tālāku izvērtēšanu Saeimai bija jālemj jau iepriekšējā sēdē, tomēr pēc dažu deputātu iniciatīvas jautājuma izskatīšana tika atlikta uz šodienu. Šodien balsojumā piedalījās vien 73 deputāti, 61 no kuriem nobalsoja par, bet 12 bija pret likumprojekta nodošanu komisijai.

Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas Ebreju kopienai likuma projektu izstrādāja parlamenta Budžeta komisija, un tā mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai un ar labu gribu atlīdzināt daļu no restitūcijas laikā neatgūtā īpašuma valsts noteiktās kadastrālās vērtības, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās nacistiskā totalitārā režīma īstenotā holokausta un padomju komunistiskā totalitārā režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā, teikts likumprojekta anotācijā.

Grozījumu izstrādātāji atzīmējuši, ka piedāvātais likums atspoguļo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā īstenoto holokaustu, kura rezultātā vairākām vēsturiski pastāvējušām ebreju reliģiskajām un kopienas organizācijām nav tiesību pārņēmēju, kā arī nav vainojama un atbildīga par padomju okupācijas režīma īstenoto rīcību.

Pirms Otrā pasaules kara ebreju reliģisko organizāciju un kopienas īpašumā un to ebreju kopienas locekļu īpašumā, kuru ģimenes pilnībā tika iznīcinātas holokaustā bija skolas, bāreņu nami, slimnīcas, kultūras nami. Īpašumus Latvijas ebreju reliģiskās organizācijas par saviem vai ziedotiem līdzekļiem bija uzbūvējušas vai iegādājušās un tie bija šo organizāciju īpašumā līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Tā laika ebreju kopienas locekļu nekustamos īpašumus viņu likumīgie mantinieki nevarēja atgūt denacionalizācijas kārtībā, jo visi šo ģimeņu locekļi bija gājuši bojā holokaustā un komunistiskā totalitārā režīma represijās.

Anotācijā uzsvērts, ka nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada līdz 1945.gadam Latvijā tika noslepkavoti aptuveni 75 000 ebreju – Latvijas pilsoņu, vai aptuveni 90% no pirmskara Latvijas ebreju kopienas. Tas bija smagākais noziegums pret cilvēci, kāds jebkad veikts Latvijas teritorijā.

Ņemot vērā, ka kara rezultātā tika iznīcināti bijušo īpašnieku mantinieki un reliģisko organizāciju un kopienu tiesību pārņēmēji, daudzus nekustamos īpašumus denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt.

Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, esot 47 809 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.

Atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim.

No Saeimas frakcijām tikai Nacionālā apvienība (NA) pauž atklātas iebildes pret Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu. NA līderis Raivis Dzintars aģentūrai LETA uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks nekad šādu iniciatīvu par atlīdzinājumu nav atbalstījis un dara "visu no viņiem atkarīgo", lai padarītu šo procesu "kā minimums grūtāku".

Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) uzskata, ka šim jautājumam ir ģeopolitisks aspekts un šobrīd esot jāsaprot Latvijas pozīcija starptautiskā līmenī. Šo jautājumu būtu reizi par visām reizēm jāizbeidz, citādi to aktualizē katru gadu, un jautājums aizvien netiek atrisināts, uzskata JKP valdes loceklis.

"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA stāstīja, ka šis likumprojekts "nāk kā valdības solījuma izpilde". Vismaz tā to vērtējot "Saskaņā". Urbanovičs teica, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks pret likumprojektu izturas ar sapratni un tam neplāno "kaitēt". "Lielākoties domāju – atbalstīsim," par "Saskaņas" pozīciju iepriekš izteicās parlamentārietis.

Arī "Attīstībai/Par!" (AP) atbalsta Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, aģentūrai LETA apliecināja AP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Viņš uzsvēra, ka šis jautājums jau pārāk ilgi ir bijis dienaskārtībā un Latvijai ir atbildība pret mūsu pilsoņiem, kuri cieta no okupāciju režīmiem un zaudēja savus īpašumus.

Arī ASV kā Latvijas stratēģiskais partneris ilgu laiku ir izrādījušas interesi par šīs lietas atrisināšanu, atzīmēja Pūce.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) šajā jautājumā būs brīvais balsojums, aģentūrai LETA iepriekš sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.

Kā ziņots, jautājums par ebreju īpašumu restitūciju ir bijis aktuāls jau daudzus gadus iepriekš – ir bijuši vairāki citi ierosinājumi par kompensācijām, tomēr par tiem neizdevās panākt politisku vienošanos.