"Čekas maisus" sola atvērt nākamā gada 1. jūnijā

Maisu pārceļošana gan nav vienkāršs process un varētu ievilkties, kārtējo reizi apgrūtinot vēsturnieku darbu, kuriem tie jāpēta un uz valsts simtgadi jāsagatavo ziņojums.

Likuma mērķis ir panākt, ka SAB slepenajos kambaros glabātā VDK aģentu kartotēka tiek apvienota ar pārējiem čekas dokumentiem, kas atrodas Nacionālajā arhīvā. Pārvietošanu paredzēts noslēgt līdz 1.jūnijam, kad ikviens interesents varēs pārliecināties, vai maisos ir paša, radinieku, vai kāda pazīstama politiķa vārds, par ko daudz tiek spekulēts sociālajos tīklos.

Taču, kā uzskata Nacionālās apvienības politiķu sagatavotā likuma pretinieki, veids, kā paredzēts pielikt punktu čekas maisu jautājumam, ir nehumāns un pat bīstams.

Datu aizsardzības jautājums ir tikai viena no problēmas pusēm. Ir lielas šaubas, vai pārvedot čekas maisus no SAB uz arhīvu, ar tiem varēs iepazīties vēsturnieku komisija, kurai līdz maija beigām jāsagatavo ziņojums, kā sabiedrībai čekas maisu saturu būtu jāinterpretē.

To, ka komisija nevarēs strādāt, kad "čekas maisi" tiek pārvesti, uzsver arī Nacionālā arhīva vadītāja. Pēc viņas domām, viss process aizņems vismaz pusgadu.

Māra Sprūdža

Latvijas Nacionālā arhīva direktore

"Lai dokumentus nodotu, ir noteikta procedūra. Tos ir jāsagatavo. Ir jāpārbauda, cik to ir, un vai tie atbilst reģistram. Jūs saprotat, ko nozīmē pārskaitīt visas kartotēkas kartītes? Nākamais – tās jāsapako, lai ceļā nekas nepazūd. Tie ir vismaz pāris mēneši, un pēc tam aptuveni tikpat pie mums, lai izpakotu un ievadītu informācijas sistēmā. Pārvietošanas laikā nekad nevar pētīt dokumentus. To var darīt pirms vai pēc tam.

Turklāt, lai pārvietotu čekas maisus, arhīvā esot nepieciešams veikt remontu un atbrīvot vietu. Par spīti brīdinājumam, ka nu jau kārtējo reizi varētu tikt kavēta dokumentu izpēte, likuma autori no ieceres atteikties negrasās. Tas, visticamāk, nozīmē, ka čekas maisu atvēršana notiks bez detalizētas izpētes.