Cik efektīvi tērēti integrācijai piešķirtie miljoni? Pētnieku secinājumi nav glaimojoši

Apjomīgā pētījumā, kas tapis Kultūras ministrijas (KM) uzdevumā, secināts, ka valsts iestāžu atbildība ir sadrumstalota un ir neiespējami pārliecināties, vai finansējums izlietots efektīvi. Tagad ir sagatavoti vairāki risinājuma varianti finansējuma pārvaldības reformēšanai, par ko būs jālemj valdībai.

Padziļināts pētījums par to, kā tiek īstenoti un finansēti sabiedrības integrācijas pasākumi, tapis pirmo reizi. KM uzdevumā situāciju analizējis zvērinātu advokātu birojs "Cobalt".

Sagatavotais atzinums atklāj būtiskus trūkumus – integrācijas programmu īstenošana ir sadrumstalota, turklāt dažādu iesaistīto institūciju atbildība nav definēta vai ir neskaidra. Līdz ar to ir problemātiski izvērtēt, vai tiek sasniegti rezultāti un cik efektīvi tērēta nodokļu maksātāju nauda. Tā saka pētījuma autors, zvērināts advokāts Edgars Pastars.

"Īsumā raksturojot, ir tā, ka katra ministrija dzīvo savu dzīvi. Finansējums nav pārskatāms. Tas nenozīmē, ka tas tiek izšķērdēts. Bet tas nav pārskatāms un sistēmiski analizējams," skaidro Pastars.

Un runa ir par vairākiem miljoniem eiro. Trīs gadu laikā vien sabiedrības integrācijai atvēlēti vairāk nekā 13 miljoni. Taču uz jautājumu, cik lietderīgi tie izmantoti, atbildēt ir neiespējami.

"Mēs gribējām saprast, vai pētnieks, iedziļinoties ministriju dokumentos – gan publiski pieejamos, gan nepieejamos – var kopumā saprast, kas kam ko tērē. To mēs nevarējām saprast," secināja Pastars.

Pamatojoties uz šo pētījumu, KM nupat sagatavojusi trīs risinājuma variantus, lai mēģinātu situāciju vērst par labu. Kā skaidro Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere, visvairāk ieguvumu un vismazāk trūkumu ir priekšlikumam no jauna veidot atsevišķu institūciju, kas būtu tiešā premjerministra pārraudzībā.

"Mēs, protams, piedāvājam šo atsevišķo [institūciju] ar domu, ka integrācijai ir jābūt koordinētai un kopīgi skatāmai, ne tik sadrumstalotai, kā tas ir šobrīd. Sadrumstalojums ir veidojies no tā, ka tika resursi samazināti, samazināti, samazināti. Institūcija tika pārvietota no vienas ministrijas uz otru un beigās faktiski tīri ar integrāciju šobrīd nodarbojas seši cilvēki. No 60 mēs esam palikuši seši. Kāda tur vairs koordinācija," atzina Vēvere.

Tiek plānots, ka par sabiedrības integrācijas politikas pārvaldības reformu valdība lems rudenī. Tad arī gaidāmi Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa piedāvātie risinājumi. Viņa padomnieks Jānis Siksnis norāda, ka prezidents ir pievērsis pastiprinātu uzmanību sabiedrības saliedētībai, jo to uzskata par nacionālās drošības jautājumu.

"Prezidents uzskata šo jautājumu, proti, sabiedrības saliedētību par vienu no savas prezidentūras prioritātēm. Tāpēc ir izveidota ekspertu grupa, kurai ir dots uzdevums līdz oktobrim dot esošās situācijas raksturojumu, kurā būtu redzamas problēmas, ka šobrīd sabiedrības saliedētības procesam neļauj notikt tik veiksmīgi, kā tam vajadzētu būt. Un, protams, arī ierosinājumus, ko tad vajadzētu darīt, lai sabiedrības integrācija būtu sekmīgāka," skaidroja Siksnis.

Izdevumi sabiedrības integrācijai nonākuši arī zem Valsts kontroles lupas. Tā ir pabeigusi operatīvo likumības revīziju, kurā tika vērtēts, kā Sabiedrības integrācijas fonds tērējis valsts finansējumu un kā uzraudzījis un kontrolējis naudas izlietojumu. Valsts kontrole ar ziņojumu plāno iepazīstināt aptuveni pēc mēneša.

Video