Cik lielam jābūt Eiropas Savienības budžetam nākamajos gados? Rit smagas diskusijas

Dalībvalstis, kuras šo budžetu finansē, uzskata, ka tēriņi jāmazina, taču tās valstis, kuras no kopējā maka iegūst vairāk, un arī tādas institūcijas kā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments uzstāj, ka tieši otrādi – naudas nepieciešams vairāk.

Tostarp jātiek skaidrībā arī par to, kādu robu kopējā budžetā radīs Lielbritānijas gaidāmā aiziešana no Eiropas Savienības.

ES budžets dalās divās daļās – saistībās un reālajos maksājumos. Pašlaik Eiropas Komisija kopējo 2017. gada reālo maksājumu budžetu iecerējusi 134,9 miljardus eiro lielu. No tiem lielākā daļa – 75 miljardi – atvēlēti dalībvalstu ekonomikas veicināšanai, 43 miljardi lauksaimnieku atbalstam, bet 5,2 miljardi – bēgļu krīzes risināšanai. Tomēr Eiropas Padome šādam plānam nepiekrīt un uzstāj maksājumus samazināt vismaz par miljardu, lai budžetā veidotos rezerves.

Šādam uzstādījumam nepiekrīt eiroparlamentārieši – aiz runām par rezervēm padome slēpj nevēlēšanos vairāk tērēt. Parlaments vēl centīsies aizstāvēt savu pozīciju, taču tāpat rīkosies arī padome, kas nozīmē, ka komisijai būs jānāk klajā ar jaunu piedāvājumu.

Kamēr notiek kompromisu meklēšana saistībā ar nākamā gada budžetu, pārskatīts tiks arī daudzgadu budžets, kas paredzēts laika posmam no 2014. līdz 2020. gadam. Daudzie pārbaudījumi – bēgļu krīze, teroristu uzbrukumi, grūtības lauksaimniecībā – likuši saprast, ka ar pašreizējo budžeta kārtību savienība nespēj efektīvi risināt uzmilzušās problēmas.

Skaties video un uzzini vairāk!