Daudzas skolas atsakās piedalīties starptautiskajā skolēnu zināšanu pētījumā – tas rada bažas par rezultātu objektivitāti

Turīgo un attīstīto valstu klubiņa jeb OECD rīkoto starptautisko skolēnu novērtēšanas pētījumu PISA veic ik pa trīs gadiem. Testu pilda 15 gadus veci jaunieši, jo vairumā OECD valstu skolēni šajā vecumā tuvojas savas obligātās izglītības noslēgumam. Tas ir ietekmīgākais starptautiski salīdzinošais pētījums.

Iegūtie dati parāda katras valsts izglītības līmeni, skolēnu zināšanas un prasmes. Taču Latvijā skolu dalība pārbaudījumā ir brīvprātīga un, izrādās,  daudzas skolas no tā atsakās. Par to sašutis Inčukalna pamatskolas direktors, kura audzēkņi šonedēļ testu pildīja.

"Es domāju, ka tas ir daļa no attieksmes un pilsoniskā jautājuma, ka sākumā mēs atsakāmies un tad starptautiskā līmenī visi spriežam, kā mums iet. Domāju, ka tā ir goda lieta un nopietna lieta piedalīties, ja tāda lieta ir izlozējusies," saka Inčukalna pamatskolas direktors Kaspars Kiris.

Iepriekš bija plānots, ka testu šomēnes pildīs jaunieši no 352 skolām, taču Latvijas Universitātes pētnieku uzaicinājumam piedalīties testā atteica aptuveni 70 skolas. Gandrīz pusei no tām izdevās atrast aizvietotājskolas – piemēram, nelielām lauku skolām. Tomēr lielajām valsts ģimnāzijām, aizvietotājus atrast nemaz nav iespējams.

"Lielās skolas, kuras saka, ka ir noslogotas un saka, ka nevēlas piedalīties un tamlīdzīgi, bet nu jā, tas tā kā nav mūsu.. nu mēs nevaram viņus ne piespiest neko, viņi negrib, tad nepiedalās," skaidro Latvijas Universitātes Izglītības institūta pētniece Linda Mihno.

Skolas, kurām testā būtu jāpiedalās, tiek izlozētas. Lai dati par Latvijas izglītības līmeni būtu objektīvi, nepieciešams, lai testu veiktu gan skolēni no topa skolām, ar augstiem sasniegumiem mācībās, gan skolēni no mācību iestādēm, kas ar īpašiem sasniegumiem nevar lepoties. Ja atsakās daļa "gudro" skolu, pamatots jautājums, vai kopējie rezultāti, kas atspoguļo Latvijas izglītības līmeni, nešļūk uz leju. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis trūkumus esošajā sistēmā nesaskata.

"Ja tā ir izloze, bez izvēles iespējām, tad pēc visiem matemātiskās statistikas principiem, tad dati ir objektīvāki, tas ir loģiski. bet nu šobrīd mēs ejam to ceļu, kāds ir bijis visus gadus, nekas nav mainīts. Bet, kad šie rezultāti būs zināmi, vai mums būs pilnīga pārliecība, ka Latvija ir tur, kur viņa atrodas starp citu valstu rādītājiem? Nu es domāju,ka kopumā dati būs pietiekami objektīvi," uzskata Šadurskis.

Piemēram, Igaunijā, ar likumu noteikts, ka izlozētājam skolām testā ir jāpiedalās. Šadurksis norāda, ka nākotnē varētu apsvērt arī Latvijā skolu dalību PISA pētījumā noteikt par obligātu.

Latvijas skolēnu rezultāti pēc pēdējā testa atbilst OECD valstu vidējam līmenim, mazliet apsteidzot Lietuvu, bet pamatīgi atpaliekot no Igaunijas. Visgrūtāk mums klājas matemātikā, bet labākie rezultāti ir dabaszinībās. Pēdējos desmit gadus Latvijas skolēnu rezultāti stagnē.