Daugavpils aicina valdību izsludināt enerģētisko krīzi un ierobežot šķeldas eksportu
Latvijas otra lielākā pilsēta Daugavpils, aicina valdību izsludināt enerģētisko krīzi, lai ierobežotu centrālapkures ražošanai vajadzīgās šķeldas eksportu uz ārvalstīm. Lai arī koksne kā energoresurss Latvijā pietiek, taču problēma esot uzpircēji ārzemēs – viņu dēļ šķeldas cenas kāpums sasniedzis līmeni, ko Latvijas siltumapgādes uzņēmumi nespējot apmaksāt, vēsta TV3 Ziņas.
Līdz ar šogad jaunuzcelto koksnes šķeldas siltumcentrāli, Daugavpilī atkarība no dabasgāzes samazināta par 25%. Taču ir problēma – "Daugavpils Siltumtīkliem" neizdodas atrast nevienu šķeldas piegādātāju. Tirgotāji, cerot, ka šķeldas cena turpinās kāpt un varēs pelnīt vēl vairāk, nevēloties tagad noslēgt fiksētas cenas līgumus par kurināmā piegādēm ziemā. Ja iepriekšējā apkures sezonā Daugavpils iepirka šķeldu par 14 eiro megavtstundā, tagad cena kāpusi trīskārt un ir 45 eiro. To negatīvi gala tarifā izjutīšot daugavpilieši. Domes vadītājs pārliecināts, ka cenu augšā dzen šķeldas eksports uz ārzemēm.
"Šobrīd, manuprāt, būtu Latvijā jāizsludina enerģētiskā krīze un, pamatojoties uz valsts lēmumu par enerģētiskās krīzes izsludināšanu, būtu jāaizliedz koka šķeldas eksports. Cenas kāpj pārpircēju dēļ, kuri iepērk Latvijas šķeldu un eksportē uz Zviedriju, Vāciju, Poliju."
Pat ar Latgales vietējiem šķeldas ražotājiem neizdodioties vienoties par normālu cenu, jo viņiem krietni lielāku summu piedāvā uzpircēji ārzemēs. Daugavpils kā vienīgo risinājumu saredz šķeldas eksporta kvotu uzlikšanu.
"Tajās valstīs iedzīvotāju maksātspējas līmenis ir daudz lielāks nekā Latvijā. Līdzko noteiks šādu ierobežojumu, īslaicīgu, uz šo apkures sezonu, tad tas viennozīmīgi veicinās Latvijā šī energoresursa cenas samazinājumu."
Atjaunojamās enerģijas federācija no vēl vairāk citām pašvaldībām dzirdējusi aicinājumu izsludināt enerģētisko krīzi, kas dotu tiesības valstiski ierobežot šķeldas eksportu.
"No vienas puses, tā kā cenas arī citviet pasaulē ir augstas, mēs kā valsts labi pelnām no eksporta. No otras puses, mēs cietīsim paši ziemā."
Nacionālās apvienības kontrolētā Zemkopības ministrija nevēlas pat apsvērt iespēju ierobežot koksnes izvešanu uz ārzemēm. Tas esot labs bizness ar darbavietām. Zemkopības ministrija arī neuzskata, ka cena šķeldai būtu par lielu, un problēmas vispār neesot.
"Šķelda ir nopērkama. Cena – nu, cik šķelda šobrīd maksā, tik arī maksā. Skatoties uz ekspota datiem, mūsu eksports ir mazāks nekā pērn. No tā var secināt, ka nav pamata apgalvot, ka uzņēmēji ir alkatīgi un visu ved ārā. Šķelda maksā to, ko tā maksā."
Atjaunojamās enerģijas federācijā saka – ja nav iespējams ierobežot šķeldas eksportu, steidzami jāmeklē cits veids cenas samazināšanai, lai apkures uzņēmumiem būtu iespējas iepirkt šķeldu.
"Ir jābūt kādām subsīdijām vai tālejošai veicināšanai, piemēram, ar līgumiem atrunāt ar eksportētājiem, ko viņi varētu saņemt nākamgad, ja viņi būtu labvēlīgāki pret vietējo patēriņu. Te ir tāds risinājums jārod tūlīt pat. Mēs diemžēl esam lielās bažās par to, kā mēs to ziemu pārdzīvosim."
Un bažas ir arī Daugavpilij. Šķeldas tirgotāju šā brīža attieksmes dēļ, kas nevēlas slēgt līgumus uz sezonu, varot pienākt situācija, ka decembrī vai janvārī neesot vispār, ar ko darbināt katlu māju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
