Dzīvojam krietni ilgāk nekā mūsu senči pirms 100 gadiem, liecina statistika

Sieviešu mūžs pēdējos 100 gados ir kļuvis par 24 gadiem garāks – no 56,4 līdz 80,4, savukārt vīriešu – par 20,5 gadiem – no 49,9 līdz 70,4.

Pirmskara laikā, proti, starp 1924 un 1938.gadu, atšķirība starp mūža ilgumu vīriešiem un sievietēm, kad sievietes dzīvoja par vidēji 5,7 gadiem ilgāk, nebija tik izteikta kā mūsdienās.

Pēdējā desmitgadē sievietes dzīvo par 9 līdz 10 gadiem ilgāk nekā vīrieši.

Ilgākais paredzamais mūža ilgums 100 gadu vēsturē bija 2019. gadā – vidēji 75,6 gadi, arī vīriešiem – 70,8, savukārt sievietēm augstākais rādītājs bija 2023. gadā – 80,4 gadi (2019. gadā – 79,9).

Paredzamais mūža ilgums strauji saruka pēc Otrā pasaules kara

Pirms Otrā pasaules kara Latvijā mūža ilgums bija tuvs Eiropas vidējam.

1924. gadā Eiropas valstīs3 jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums svārstījās no 46,3 Spānijā līdz 62,9 gadiem Nīderlandē. Latvijas (53,1 gadi) rādītājs bija zem Eiropas valstu vidējā (56,3 gadi), bet virs par Itālijas, Somijas un Spānijas.

1938. gadā, kad Latvijas jaundzimušajiem bija garākais paredzamais mūžs aplūkotajā laika posmā – no 1924. gada līdz 1943. gadam – 60,1 gads, Eiropas valstīs vidējais mūža garums bija 61,1 gads.

Pēc Otrā pasaules kara mūža ilgums saruka, taču jau 1950. gados, pateicoties zinātnes sasniegumiem, tika strauji mazināta zīdaiņu mirstība un paredzamais mūža ilgums atkal pieauga, 1960. gadu sākumā sasniedzot vidēji 70 gadus. Nākamos 30 gadus, par spīti tendencei citur pasaulē, mūža ilgums Latvijā stagnēja okupācijas politikas rezultātā.

Neatkarīgajā Latvijā – vīrieša mūža ilgums viens no zemākajiem ES

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas mūža ilgums kļuvis par sešiem gadiem garāks, 2023. gadā sasniedzot 75,5 gadus (sievietēm – 80,4, vīriešiem – 70,4). 2021. gadā Covid-19 pandēmija izraisīja paredzamā mūža ilguma krišanos par 2,5 gadiem, salīdzinot ar 2019. gadu. Savukārt 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu mūža ilgums atkal pieauga – par 1,1 gadu.

Vīriešiem mūža ilgums viens no zemākajiem Eiropas Savienībā

2022. gadā jaundzimušā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vidējais paredzamais mūža ilgums bija 80,6 gadi. Sievietēm – 83,3, vīriešiem – 79,9. Garākais mūžs bija Spānijā, Zviedrijā, Luksemburgā un Itālijā – vidēji 83 gadi. Paredzamais mūžs zem 76 gadiem bija Lietuvā, Rumānijā, Latvijā un Bulgārijā.

Sievietēm garākais paredzamais mūža ilgums bija Spānijā, Luksemburgā, Francijā, Zviedrijā un Itālijā – vidēji 85 gadi, bet Latvijā – 79,4 gadi, īsākais mūža ilgums bija sievietēm Bulgārijā – 77,9 gadi.

Savukārt visgarākais mūžs vīriešiem 2022. gadā bija Zviedrijā, Īrijā, Luksemburgā un Itālijā – vidēji 81 gads. No visām ES dalībvalstīm Latvijā un Bulgārijā vīriešu paredzamais mūža ilgums bija viszemākais – attiecīgi 69,4 gadi un 70,6 gadi.