Aprēķināts, kurā Latvijas vietā iedzīvotājiem paredzams visgarākais mūža ilgums

Visgarākais paredzamais mūža ilgums ir Pierīgā dzīvojošiem vīriešiem (71,3 gadi) un sievietēm (80,4 gadi), visīsākais Latgalē – vīriešiem 67,1 gads un sievietēm 77,2 gadi. Ilgāks paredzamais mūžs raksturīgs reģionos ar lielāku gados jaunu iedzīvotāju skaitu un zemāku mirstību, skaidro CSP.

2022. gadā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums bija 74,4 gadi, attiecīgi vīriešiem – 69,4 gadi, bet sievietēm – 79,3 gadi.

CSP norāda, ka Latvijā gada laikā paredzamais mūža ilgums pieaudzis vidēji par 1,3 gadiem, savukārt Latvijas reģionos mūža ilgums visvairāk pagarinājies Latgalē – par 2,5 gadiem, kam seko Zemgale ar pieaugumu par 2,1 gadu, Kurzeme un Rīga ar 1 gadu, Pierīga ar 0,9 gadiem un Vidzeme ar 0,3 gadiem.

Vairāk nekā puse jaundzimušo piedzimuši Rīgā un Pierīgā

Pērn Latvijā piedzima 15 954 bērnu – par 1 466 jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simts gadu laikā. Visvairāk bērnu piedzima Rīgā (30,1 % no kopējā dzimušo skaita) un Pierīgā (24,2 %).

Augstākie dzimstības rādītāji 2022. gadā bija Pierīgas un Vidzemes reģionā – 46 dzimušie uz 1 000 sieviešu reproduktīvajā vecumā (15 līdz 49 gadi), zemākie dzimstības rādītāji – Rīgā (35 dzimušie uz 1 000 sieviešu).

Šobrīd dzimstības rādītāji ir tālu no vēlamā normālai paaudžu nomaiņai

Paaudžu maiņu raksturojošais rādītājs – summārais dzimstības koeficients – Latvijā 2022. gadā bija 1,47, kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2) normālai paaudžu nomaiņai, akcentē CSP. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.–1987. gadā, kad piedzima 42 000 bērnu gadā, kas bija lielākais dzimušo skaits kopš 1946. gada.

Eiropas Savienībā 2021. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,53 (robežās no 1,13 Maltā līdz 1,84 Francijā).

Latvijas reģionos pēdējā gada laikā novērota summārā dzimstības koeficienta krišanās, visvairāk tas samazinājās Pierīgā – par 0,19, bet pieauga tikai Vidzemes reģionā (par 0,05).