Eksperte: Latvijas sabiedrība emocionālajā ziņā īsti vesela nav

Pētījumā secināts, ka 25% no primārās veselības aprūpes pacientiem vēršas pie ārsta ar sūdzībām, kuru izraisītāji ir emocionāli faktori. Analīzēs un izmeklējumos nekas netiek atklāts, vai arī ārsta uzstādītā diagnoze ir veģetatīvie nervu sistēmas traucējumi. Šāda diagnoze ir katram piektajam pacientam. Lielākā daļa šo diagnozi neizprot vai nevēlas atzīt un veic arvien padziļinātākus izmeklējumus, bet arī tie neko neatklāj.

Mediķi vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt izmaiņas veselības aprūpes sistēmā. Noteikt vadlīnijas, kā laikus konstatēt nervu sistēmas traucējumus un nozīmēt arī laikus ārstēšanu – kas šajā gadījumā ir psihoterapija.

Gunta Ancāne

RSU psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas vadītāja

Šie pacienti paliek bez aprūpes, un nelaime ir tā, ka šie pacienti nonāk dziļā izmisumā, ārsts palīdzēt nevar, viņi iekļūst mistiskā domāšanas virpulī, sāk meklēt netradicionālo medicīnu, kas izmaksā cilvēkiem gana dārgi, bet to efektu gaidīto, protams, nevar dot. Tur ir nopietna ārstēšana nepieciešama, un visas pasaules medicīna ir vienojusies, ka efektīvākā ārstēšana ir psihoterapija, emocionālus traucējumus mēs nevaram ārstēt ar tableti.

Pētījumā atklāts, ka pacienti ar nervu sistēmas traucējumiem ģimenes ārstu apmeklē vidēji sešas līdz septiņas reizes gadā, šis rādītājs būtiski pārsniedz vidējos rādītājus Eiropā. Mediķi norāda, ka tādējādi pacienti bezjēdzīgi tērē kopējo veselības budžetu un samazina veselības aprūpes pieejamību pacientiem, kuriem tā tiešām būtu vajadzīga.

Par to, kādus risinājumus piedāvā mediķi un Veselības ministrija, uzzināsit LNT Ziņās plkst. 20.00.