Pētera baznīcas darbiniekiem steigā jāpamet dievnams; speciālistu nākotne nezināma
Pēterbaznīcas darbiniekus saistībā ar dievnama nodošanu LELB un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam pārsteidzis negaidīts rīkojums par steidzamu izvākšanos. "Tv3.lv" rīcībā esoša neoficiālā informācija liecina, ka nama pārņemšana, iespējams, tiek forsēta saistībā ar 20. un 21. jūnijā gaidāmo Vācijas prezidenta vizīti, kurš varētu apmeklēt arī vācu draudzei Rīgā atgriezto īpašumu.
"Jau no trešdienas esam pa durvīm ārā kopā ar pēdējām mantām," stāstot par notikušo "tv3.lv", nopūšas Pētera baznīcas pārvaldes darbinieku arodbiedrības organizācijas vadītāja Iveta Tēraude. "Jūtamies nepatīkami, jo pēdējā laikā vairākkārt tika mainīti nosacījumi un termiņi, kādos beidzam savu darbu."
Līdz šim 13. gs. valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa un UNESCO mantojuma – Pēterbaznīcas – bezsaimnieka statuss ilga 30 garus gadus. Tas nesteidzīgi tika pārtraukts vien šajā pavasarī, Saeimai 24. martā pieņemot Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu.
Ar pieņemto likumu dievnams bez atlīdzības tiek nodots Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīga Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.
Pusgadsimtu objektā darbojusies pašvaldība, pēdējos septiņus gadus Rīgas domē izveidota atsevišķa struktūra – Svētā Pētera baznīcas pārvalde ar 26 darbiniekiem. Kopš 21. aprīļa, kad jaunpieņemtais likums stājies spēkā un sākusies dievnama nodošana īpašniekam, tālākā notikumu gaita mainījusies pārsteidzoši strauji.
Pēkšņa komanda: "evakuēties"
Nepilnos divos mēnešos pārvaldes darbinieku pēdējās darba dienas datums grozīts vairākkārt. Sākotnēji tas bija 21. jūlijs, vēlāk tas pārcelts uz 15. jūliju. Bet šā mēneša sākumā pēkšņi nāca komanda "evakuēties" no telpām ar visu pašvaldības mantu nepilnas pusotras nedēļas laikā – jau līdz 15. jūnijam.
Trešdien pulksten 11.00 atslēgas jānodod īpaši izveidotā nodibinājuma vadītājam, LELB Vācu Svētā Pētera draudzes priekšniekam Stefanam Meisneram, – "tv3.lv" informē Pētera baznīcas pārvaldes direktora vietniece Una Jansone.
Pats atslēgu saņēmējs Meisners gan izvairās komentēt plānoto atslēgu pārņemšanu: "Pašlaik atrodamies īpašuma pārņemšanas procesā. Un bijām vienojušies – kamēr šo procesu nepabeigsim, sīkāk to nekomentēsim."
Mazliet nežēlīgi pret cilvēkiem
"Mūsu tehniskā situācija šobrīd ir ļoti saspringta. Darba ir ļoti daudz. Jo Pētera baznīcas pārvalde, tas ir ne tikai zināms cilvēku štats, bet arī ļoti daudz inventāra, literatūras, ļoti daudz dažādu saimniecisku preču. Mums darba ir pāri galvai un visi mēs šobrīd strādājam pastiprinātā režīmā," šajās dienās Pēterbaznīcā valdošo gaisotni raksturo Jansone.
Pētera baznīcas pārvaldes vadītāja vietniece uzsver, ka darbiniekiem jāpaveic visas pašvaldībai saistošās darbības un jābūt uzdevuma augstumos. "Ir liela starpība, vai zini, ka tev tam ir vēl mēnesis laika, vai arī saproti, ka tās ir tikai dažas dienas," viņa skaidro, piebilstot, ka ēka ir liela un visam ir jāiet cauri.
Jansone: "No procesu organizēšanas viedokļa, tas ir mazliet nežēlīgi pret cilvēkiem, jo tas ir ļoti straujš temps. Bet es vienkārši pieņemu šos spēles noteikumus un daru, un motivēju savus kolēģus darīt un rīkoties, darboties pastiprinātā režīmā."
"Tas vienkārši ir arī pašcieņas jautājums, jo mēs esam profesionāli kultūrvides cilvēki, kuri arī savā ikdienā un procesu organizēšanā nepārtraukti sastopas ar neparedzētām situācijām. Mēs ar to esam, varētu teikt, profesionāli trenēti."
Tikmēr baznīcas nodibinājuma vadītājs S. Meisners vēl pagājušās nedēļas izskaņā "tv3.lv" teica, ka viņam nav ziņu par to, ka līdzšinējiem Pētera baznīcas darbiniekiem telpas jāpamet līdz 15. jūnijam.
"Tādas informācijas mums nav, lai gan esam lūguši pašvaldībai informēt mūs par šādiem jautājumiem," atzīmēja nodibinājuma vadītājs.
Pētera baznīcas pārvalde ir daļa no Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības, kas apvieno vairākas galvaspilsētas kultūras iestādes. Apvienības vadītājas p.i. Kitija Riekstiņa "tv3.lv" atzīst, ka nevar komentēt, kāpēc pēkšņi tāda steiga.
"Jums ar šo jautājumu jāvēršas gan Pētera baznīcas nodibinājumā, gan Saeimā, kura likumu pieņēma. Es nevaru šo komentēt," skaidro K. Riekstiņa.
"Sāpīgākais ir tas, ka neviens neko nevar skaidri pateikt. Un neviens arī neko nesaka. Jebkurā mirklī var nākt negaidīti pavērsieni," spriež līdzšinējā Pēterbaznīcas darbiniece Tēraude.
"Jūs spējat iedomāties, ja 50 gadus pastāvējušai iestādei uzdod pusotras nedēļas laikā visu savējo izvest, un pašiem iziet pa durvīm."
Vai steiga saistīta ar Vācijas prezidentu?
Pēc "tv3.lv" rīcībā esošās neoficiālas informācijas, straujā dievnama pārņemšana varētu būt saistīta ar 20. un 21. jūnijā gaidāmo Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera vizīti Latvijā un viņa iespējamo viesošanos Pētera baznīcā. Oficiāla apstiprinājuma šādam plānam pagaidām nav, bet zināms, ka Vācijas vēstniecības un protokola pārstāvji jau pabijuši objektā.
LELB Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks S. Meisners nevarēja apstiprināt ziņas par plānu baznīcā uzņemt Vācijas prezidentu. Viņš gan atzina, ka "esam izteikuši šādu aicinājumu Vācijas prezidentam gadījumā, ja viņš apmeklē Latviju", neatklājot, vai tas varētu notikt tieši šajā reizē.
Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite "tv3.lv" norāda, ka sasteigtā izvākšanās no objekta nav pašvaldības iniciatīva. Viņa pieļauj, ka tas var būt saistīts ar "kādas augstas Vācijas amatpersonas" gaidāmo vizīti.
"Mēs bijām rēķinājušies, ka šī izvākšanās notiks mazliet citā tempā, jo likums nosaka, ka Pētera baznīcas telpas jānodod līdz 21. jūlijam," teic Šmite, piebilstot, ka nākas darīt visu ļoti paātrināti.
Uz darbu nenāks – naudu saņems
Līdzšinējiem Pēterbaznīcas darbiniekiem, kuriem no trešdienas uz darbu vairs nebūs jānāk, tiek solītas visas sociālās garantijas, tai skaitā Darba likumā paredzētie pabalsti.
"Es kā lēmējvaras lemtā izpildītājs visu izpildu un viss tiks ievērots," uzsver K. Riekstiņa. Viņa norāda, ja būs nepieciešams, cilvēki saņems naudu arī par piespiedu dīkstāvi līdz noteiktajam darba attiecību izbeigšanas datumam.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrībā ir 15 līdzšinējie Pētera baznīcas darbinieki. Tās vadītājs Aldis Misēvičs "tv3.lv" apliecina, ka viņa vadītā organizācija ir saskaņojusi biedru darba attiecību izbeigšanas termiņus, "lai viss notiek saskaņā ar likumu, kas paredz gan atlaišanas pabalstu, gan kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu".
Kā skaidro Misēvičs, šajā gadījumā runa nav par kolektīvo atlaišanu, bet gan par iestādes likvidāciju. Proti, tiks likvidēta visa Pētera baznīcas pārvalde.
"Līdz šim viss norit atbilstoši. Darbinieki saņems visu, kas tiem pienākas, strādājot līdz 21. jūlijam. Par to nekādu uztraukumu nav. Ja tas netiks izpildīts, tad gan būs uztraukumi. Bet šobrīd man neliekas, ka kāds te gribētu uzprasīties uz kaut kādām papildus problēmām."
B. Šmite, komentējot jautājumu par pabalstu izmaksu atlaižamajiem, precizē, ka runa ir par 22 pastāvīgajiem pārvaldes darbiniekiem, bet pārējiem četriem bijuši terminēti līgumi.
Paši Pētera baznīcas pārvaldes darbinieki "tv3.lv" apliecina, ka viņiem nav bažu par to, ka varētu nesaņemt kādu likumā paredzēto atlaišanas naudu. Cits jautājums – Pētera baznīcas speciālisti paliek bez darba.
Pašvaldībā vakanču nav, no jaunā īpašnieka solījumi runāt
"Es ļoti ceru, ka maniem kolēģiem, kuri strādā objektā, zālē, liftā, uzrauga namu no tehniskā viedokļa, darba piedāvājums tomēr būs," pauž Jansone.
"Cilvēki, kas strādā Pētera baznīcā, viņi visi ir Pēterbaznīcas patrioti. Šeit nestrādā vienkārši garāmgājēji vai kādi, kuriem nav kur laiku likt. Šeit cilvēki ar ļoti lielu mīlestību motivēti nākt uz šo darbu, neraugoties uz to, ka, protams, saņemam arī algu. Šīs attiecības ar Pētera baznīcu katram ir ļoti dziļi sirdī ieaugušas."
Arodbiedrības pārstāve Tēraude stāsta, ka iepriekš darbinieki dzirdējuši frāzes: "Jūs jau bez darba nepaliksiet, jums jau te nāks un kaut ko piedāvās." Tomēr līdz šim tālāk par solījumiem runāt neviens nav ticis.
Līdzšinējā darba devēja – pašvaldības Kultūras iestāžu apvienības vadītāja Riekstiņa: "Mēs esam izskatījuši visas iespējas. Diemžēl nevienai no mūsu iestādes šobrīd esošajai pusotrai vakancei Pētera baznīcas darbinieki neatbilst prasībām."
"Mūsu pārraudzībā esošajās iestādēs vakanču tikpat kā nav," apstiprina arī domes Kultūras pārvaldes priekšniece. "Un, ja ir, tad tās ir pārāk saimnieciskas, uz kurām Pēterbaznīcas speciālisti nepiekrīt pāriet." Šmite gan piebilst, ka ir vēl dažas amata pozīcijās, kur notiek sarunu process.
"Cilvēki, kas tur strādājuši vairākus gadus, ir eksperti, viņi to baznīcu zina no pēdējā kaktiņa pagrabā līdz pat torņa galam. Un, manuprāt, jaunajam baznīcas īpašniekam viņi varētu būt noderīgi," vērtē kultūras darbinieku arodbiedrības vadītājs Misēvičs, kurš pauž apņēmību runāt par šo jautājumu ar nodibinājuma vadību.
Pats nodibinājuma vadītājs S. Meisners, komentējot jautājumu par iespēju nodarbināt līdzšinējo baznīcas personālu, norāda: "Esam gatavi runāt ar jebkuru no pašreizējiem baznīcas darbiniekiem, kuri ir gatavi runāt ar mums."
Nodibinājuma valdes vadītājs arī sacīja, ka no pašvaldības vēl nav saņemta pilna informācija par to, cik cilvēku Pētera baznīcā līdz šim nodarbināti, līdz ar to šo jautājumu vēl neesot iespējams komentēt.
"Mēs esam lūguši pašvaldību nodrošināt mūs ar informāciju par esošajiem darbiniekiem, bet mums līdz šim tāda oficiāla informācija nav sniegta," piebilst S. Meisners.
Pašvaldības pārstāve B. Šmite uzsver, ka nekad nevienam nav slēpts ne Pētera baznīcas darbinieku skaits, ne arī tas, kādi speciālisti viņi ir. "Domāju, ka tā ir tāda atrunāšanās," vērtē Šmite.
Līdzšinējie baznīcas darbinieki stāsta, ka viņu cerības uz darbu baznīcā vēl nav pagaisušas pavisam. Viņiem mutiski esot solītas pārrunas pēdējā darba dienā.
Vērtējot to, ka Pētera baznīcas darbinieki līdz pat pēdējam brīdim atstāti neziņā par darba nākotni, nodibinājuma vadītājs S. Meisners ir kritisks.
"Tas nav labas pārvaldības princips, ko pašlaik realizē atsevišķas pašvaldības struktūrvienības. Mēs diemžēl nevaram to izmainīt. Tur mums rokas ir par īsu."
Vai pašvaldībai atprasīs baznīcā gūtos ienākumus?
Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums spēkā stājās 21. aprīlī, bet baznīcas pārvaldes darbinieki joprojām turpina apmeklētāju uzņemšanu. Mazinoties pandēmijas ietekmei un aktivizējoties tūrismam, tagad baznīca ieņem ap 3000 eiro dienā. Pirms pandēmijas tie bija pat 8-9 tūkstoši eiro dienā vasaras sezonā.
Kā liecina Rīgas domes finansistu aprēķini, laikā no 21. aprīļa līdz 11. jūnijam Pētera baznīcas pārvaldes ieņēmumi ir 85 730 eiro. Pēc neoficiālas informācijas jaunais baznīcas īpašnieks, iespējams, varētu pretendēt uz ieņēmumiem, ko pašvaldība baznīcā guvusi kopš likuma stāšanās spēkā.
Jautāts par šādu iespējamo prasību Pētera baznīcas nodibinājuma vadītājs S. Meisners sacīja, ka par to esot vēl pāragri runāt, jo šajā jautājumā pagaidām nav pilnas informācijas.
"Kamēr detalizētas informācijas par baznīcā gūtajiem ieņēmumiem un izdevumiem nav, domāju, nebūtu nopietni šo jautājumu komentēt," piebilda Meisners.
Arī pašvaldības pārstāve Riekstiņa teic, ka šo jautājumu nevar komentēt. Tas neesot viņas kompetencē un "ar pareģošanu" viņa negrasoties nodarboties. Viņa gan piebilst, ka likumā nekas tāds nav rakstīts.
Tikmēr Rīgas domes Kultūras pārvaldes priekšnieces B. Šmites "tv3.lv" teiktais liecina, ka pašvaldība cenšas nodrošināties pret šādu iespējamu notikumu gaitu.
"Esam lūguši Nacionālo kultūras pieminekļu pārvaldi objekta pieņemšanas nodošanas aktā iekļaut atrunu, ka visi Pētera baznīcas pārvaldes darbības rezultātā gūtie ieņēmumi līdz 15. jūnijam, kad šīs telpas faktiski nodotas nodibinājumam, ir pašvaldības īpašumā," informē B. Šmite.
"Mēs objektā turpinājām pilnvērtīgu darbību – gan pašvaldības darbinieki, gan citi pašvaldības resursi bija iesaistīti šajā procesā. Esam nodrošinājuši gan lifta apkopi, dežurantus, esam izplatījuši biļetes, veikuši citas darbības – uzkopuši, apkopuši, sargājuši. Vārdu sakot, Pētera baznīcas pārvalde ir turpinājusi darbu."
Šmite arī atzīmē, ka Pētera baznīcas likumā ir atruna, ka visam objekta pieņemšanas nodošanas procesam ir jānotiek trīs mēnešu laikā no brīža, kad likums stājās spēkā, tātad līdz 21. jūlijam.
Rīgas kultūrai 700 000 eiro robs
Pētera baznīcā katru gadu norisinājās ap 12 tradicionālo svētku koncertu, sākot ar Lieldienām un Mātes dienu, Valsts proklamēšanas gadadienu, gan arī 14. jūnija un 25. marta piemiņas dienu koncerti, kas bija bez maksas pieejami plašai sabiedrībai. Ik gadu te rīkotas 7 – 8 izstādes, to vidū, Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā.
Gūtie ieņēmumi nodrošināja ne tikai pašas Pētera baznīcas uzturēšanu un minēto pasākumu norisi, nauda tika arī citām Rīgas kultūras iestādēm. Līdz ar to nākotnē Pētera baznīcas ieņēmumu zaudēšana iecirtīs robu galvaspilsētas kultūras jomas budžetā.
Kā informē Šmite, līdz Covid-19 krīzei baznīcas darbības ieņēmumi bija ļoti būtiski un no tiem naudu saņēma arī, piemēram, Porcelāna muzejs un Rīgas mākslas telpa.
Caurmērā gada laikā baznīca Rīgas kultūras budžetu papildinājusi par 700 000 eiro. Un Šmite atzīst, ka, zaudējot šos ieņēmumus, rodas daži citu pašvaldības kultūras objektu finansēšanas problēmjautājumi.
"Tas būs deputātu lēmums par kultūras jomas dotēšanu – vai saglabāt visas līdzšinējās iestādes, vai arī jāpārskata iespējas kaut ko samazināt. Paredzu, ka būs vēl daudz diskusiju par to, ko varam atļauties un ko ne."
Tātad nav izslēgts, ka Pētera baznīcas zaudēšanai un tās pārvaldes likvidēšanai var sekot arī diskusijas par vēl citu galvaspilsētas kultūras objektu darbības turpināšanu.
Bez nu jau likvidējamās Pētera baznīcas pārvaldes, Rīgas pašvaldības Kultūras iestāžu apvienībā ir vēl septiņas iestādes:
- Koncertorganizācija "Ave Sol";
- muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs";
- Rīgas Porcelāna muzejs;
- Aleksandra Čaka muzejs;
- Rīgas izstāžu zāle "Rīgas mākslas telpa";
- Rīgas Kultūras centrs "Iļģuciems";
- Rīgas Kultūras un atpūtas centrs "Imanta".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
