"Iet bojā saimes, netiek iegūta raža." Lāči šopavasar radījuši postījumus jau 17 biškopjiem

Lāči izposta bišu stropus un zaudējumi šopavasar nodarīti 17 biškopjiem. Tas ir uz pusi vairāk nekā visa gada laikā pērn. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izplatījusi padomus, kā uzvesties, ja cilvēku ceļš krustojas ar lāci.

Liezēres pagasta biškopim Sandrim Akmanam lāči gada laikā astoņas reizes izpostījuši 35 stropus. Septiņus no tiem šajās dienās, kad bites jau bija sākušas vākt pirmos putekšņus.

"Iet bojā saimes, netiek iegūta raža, līdz ar to nav ieņēmumi. Ja lācis ir viesojies, tad viņš bišu stropu apgāž, ar ķepām izvazā, izvelk rāmīšus, izēd. Viņš nevis apgāž un izēd pirmo, bet apgāž sešas, septiņas, varbūt astoņas. Šīs saimes sagāžas. Bišu mātes iet bojā," stāsta zemnieku saimniecības "Rogas" īpašnieks, "Kalnu medus" ražotājs Sandris Akmans.

Par lāču radītajiem zaudējumiem biškopjiem ir iespēja pieteikties kompensācijām. Pērn saņemti 27 pieteikumi. Kopējā summa – teju 21 000 eiro.

Taču izrādās – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) esot aptrūkušies 18 000 eiro, un 13 biškopji palikuši bez kompensācijām. Arī Sandris Akmans. Viņu izbrīna, ka valsts nespēj pat tik mazu summu izmaksāt: "Tas jau būtu lieliski, ja tie būtu 300 eiro kompensācijā par bišu saimes bojāeju, bet vidēji sasniedz 130 eiro, bet tas arī ir tikai uz papīra. Tas visas izmaksas gulstas uz paša biškopja."

Pēdējo dažu nedēļu laikā saņemts netipiski daudz ziņojumu par redzētiem lāčiem – Aizkraukles, Ērgļu, Limbažu, Līgatnes, Madonas, Pārgaujas un Valkas novados. Lai arī lāči ir plēsēji, Latvijā nav fiksēti uzbrukumi cilvēkiem. Taču pēdējā laikā novērotie lāči nebaidoties – izrāda interesi par cilvēkiem un prom nemūkot.

Pastaigas laikā, lai izvairītos no sastapšanās ar lāci, dodiet par sevi ziņu viņam jau laikus, lai mūk projām. Tas var būt, piemēram, uzkāpjot uz kāda zara, vai arī laiku pa laikam pie koka pieklauvējot. Var arī, protams, pats ar sevi sarunāties pastaigas laikā vai arī uzdziedāt kādu dziesmu. Taču, ja tiešām sanāk sastapties ar lāci un viņš ir jūs pamanījis, galvenais – iztikt bez straujām kustībām.

"Nevajag skriešus no viņa bēgt projām. Atkāpjamies, neuzgriežot muguru. Ja uzgriezīsim muguru un sāksim skriet, dzīvniekam var ieslēgties plēsēja instinkti, un viņš var tiešām," skaidro DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis.

Liezēres pagasta ļaudis no lāčiem pārlieku nebaidās.

"Mani konkrēti nekā neietekmē. Es cenšos arī nestaigāt tur uz meža pusi," TV3 Ziņām norādīja vietējā iedzīvotāja Ilze.

Savukārt vietējais iedzīvotājs Āris pauda: "Nē, nu, tā īpaši nē. Es vairāk baidos no blakus fermas buļļa. Lūk, no tā gan es baidos. Vienu cilvēku pirms diviem gadiem sabadīja."

Latvijā uzskaitīti jau 30 lāči. Populācija pieaugusi. Visticamāk, visi ieklīst no Igaunijas un Krievijas. Pagaidām nav gūts apstiprinājums, ka viņi būtu dzimuši šeit.