Ziņojums: Ilgās tiesvedības varētu novērst ar tiesnešu apmācību

Ziņojumā par tiesvedību ilguma cēloņiem tika meklētas atbildes, kas jādara, lai tiesu procesi nevilktos gadiem. Attiecīgais ziņojums, kas tapis vairākus mēnešus, piektdien, 13.novembrī prezentēts Tieslietu padomē. Tajā secināts, ka kopumā tiesvedības Latvijā iztiesā pietiekami ātri. Vienlaikus tiesneši apzinās, Latvijā netrūkst arī tiesvedību, kuras ilgst nepieklājīgi ilgi.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs

"Civillietas izskata vidēji četru līdz sešu mēnešu laikā divās instancēs, bet krimināllietas sešu līdz deviņu mēnešu laikā. Tās atsevišķās lietas, kas ir piesaistījušas sabiedrības uzmanību, tās visas ir vecu vecās, kuras velkas dažādu iemeslu dēļ."

Kā piemērs tiek minēti, Latvijas rekordisti, piemēram, tā sauktā Lemberga krimināllieta, ko pa tiesas zālēm "mētā" jau 21 gadu. Tieslietu ministrs gan ir pārliecināts – ieilgušas tiesvedības ir nu jau aizejoša problēma un drīzumā tās visas atrisinās.

"Tieslietu padomes šodienas sēde liecina par to, ka tiesneši šobrīd patiešām ir nopietni šobrīd sasparojušies. Arī tiesu sastāvs 10 gadu laikā ir būtiski mainījies, ir pat paaudzes nomainījušās. Tā kā faktiski skaidras ir nepieciešamās zāles, un tās zāles ir tiesu darba organizācija," uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Augstākās tiesas vadītājs tikmēr uzsver -, ne vienmēr ieilgušās tiesas var paātrināt tikai ar tiesu darba organizācijas maiņu. Nereti tās vilcina apzināti.

"Apsūdzētais, protams, ir ieinteresēts vilkt garumā procesu, bet tiesnesim ir pienākums to nepieļaut likuma robežās. Un viņam ir instrumenti, lai to izdarītu. Piemēram, var likt procesuālās sankcijas, ja liecinieks neatnāk, liecinieku var ar policiju atvest," saka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Pilnīgi vainu no tiesnešiem gan Strupišs gan nenoņem. Ir lietas, kurās tiesneši varētu arī strādāt labāk. Un ziņojumā secināts, ka lielā mērā to var uzlabot vienkārši – jāievieš tiesnešu apmācības.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs

"Tas ir primārais, uz ko šodien tika likts akcents. Gan Tieslietu padomē, gan mēs Augstākajā tiesā to mēģinām darīt. Apmācīt tiesnešus ne tik daudz tiesību un juridiskajās niansēs, bet tieši jāmāca tiesnešus, kā tikt galā ar šiem procesuālajiem huligāniem, ar procesu vilcinātājiem."

Vienlaikus piektdien, 13.novembrī secināts, ka paātrināt iztiesāšanas palīdzēt varētu arī tiesnešu kvalifikācijas pārbaudes sistēma, kurā ik piecus gadus skata tiesneša piemērotību amatam. Ja tur secina, ka tiesnesis pie lietas strādā pārāk ilgi, būtu jāskatās, kā vērtēt šādu darbu.

Savukārt attiecībā uz lietas dalībnieku neierašanos būtu strikti jānosaka un jāpiemēro sankcijas. Ir paredzēta arī atvešana ar policiju un nevajag no tā baidīties

Augstākās tiesas priekšsēdētāja ieskatā, būtībā galvenie iemesli, kāpēc lietas ievelkas, ir gan procesu dalībnieku vainas dēļ, gan tiesnešu vainas dēļ.

Lasi vēl: Augstākā tiesa vadīs darba grupu, kas pētīs ilgo tiesvedību iemeslus