Izglītības attīstības tendenču pētījumā Latvija starp 58 valstīm matemātikā un dabaszinībās ierindojas desmitniekā

Starptautiskā pētījumā par izglītības kvalitāti ir noskaidrots Latvijas sākumskolēnu zināšanu līmeni dabaszinātnēs un matemātikā. Rezultāti šoreiz ir gana iepriecinoši. Starp 58 valstīm, kuras pētījumā piedalījušās, matemātikā Latvija ierindojusies 10.vietā, bet dabaszinībās – 7.vietā.  Iepriekš Latvija "TIMSS" pētījumā piedalījusies pirms 13 gadiem un šajā laikā rezultāti matemātikā uzlabojušies, kamēr dabaszinībās palikuši nemainīgi.

"Kopš 2007. gadā mūsu sasniegumi matemātikā ir pakāpušies par 10 punktiem. Un, kas ir vēl pārsteidzošāk – mēs esam pārspējuši somus. Tā kā mūsu skolēni ceturtajās klasēs spēj izdarīt vairāk lietas, vairāk spēj parādīt savas zināšanu prasmes nekā Somijā. Labi, dabaszinībās gan somi mums ir priekšā," atzina pētījuma "TIMSS 2019" vadītāja Latvijā Linda Mihno.

Pētījumā piedalījušās 158 skolas no visas Latvijas, aptaujāti vairāk nekā 4000 skolēnu un viņu vecāki. Pētnieki pamanījuši vēl kādu iepriecinošu tendenci.

"Plaisa jeb atšķirība starp rezultātiem galvaspilsētā un laukos samazinās. Tā joprojām pastāv un galvaspilsētā ir labāki rezultāti, bet pozitīva ir tendence, ka tā atšķirība samazinās," pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Volberts.

Pētījumā arī noskaidrots, ka Latvijā 4. klašu skolēni dabaszinātnēs vislabāk spēj sevi demonstrēt fizikā un ķīmijā, taču daudz vājāk bioloģijā un zemes zinātnēs. Savukārt matemātikā ir ļoti prasmīgi skaitļošanā un ģeometrijā. Nedaudz zemāks sniegums gan ir datu nolasīšanā un to interpretācijā.

"Mūsu skolēni ir ļoti pārliecinoši tieši tajos uzdevumos, kur ir jāpamato kaut kādas lietas. Un mani kā pētnieku satrauc, ka devītā klasē, ja skatāmies "PISA" pētījumus, tur šīs prasmes ir stipri zemākas," vērsa uzmanību "TIMSS 2019" vadītāja Latvijā Linda Mihno.

Pētnieki šobrīd patlaban nevar sniegt skaidru atbildi, kur problēma rodas vecākās klasēs, ka to skolēnu rezultāti ir krietni pieticīgāki.

"Kāpēc tā nepatika varbūt ir tik liela, ir tas, ka pusaudzis vairāk pretojas, ja kaut kas nepatīk, nekā tas mazais bērns. Pēc tam vēlāk jau varbūt lielāka loma ir vienaudžiem. Bet tas ir mans viedoklis, jo neviens pētījums nepēta šo vidusposmu, kur tās problēmas rodas," sacīja Mihno.

Arī Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska norādīja, ka jāsaprot, kādēļ vienā brīdī skolēni spēj strādāt labi, bet pēc laika šī attīstība apstājas. Pie šīs mīklas risinājuma būtu jāstrādā pašmāju izglītības pētniekiem.

Ekspertus pārsteidzis, ka 41% skolēnu minējuši, ka viņiem nepatīk matemātika, taču viņu sasniegumi bijuši salīdzinoši augsti. Tikmēr dabaszinātnes nepatīk 14% skolēnu.