Izglītības darbinieku arodbiedrība organizē loteriju biedru piesaistei

Ar Rīgas 93. vidusskolas bioloģijas skolotāju piesardzības dēļ TV3 tiekas ārā. No vēja labi pasargā nojume, ko skolas kolektīvs nopelnīja ar vakcinēšanos. Par 80% aptveres sasniegšanu pilsēta skolai vēl vasaras beigās kā pirmajai piešķīra 5000 eiro, un par tiem uzstādīta "zaļā klase" mācībām svaigā gaisā, kā arī velostatīvi.

Tomēr, kad runa nonāk līdz arodbiedrībai, tādu pat vakcinācijas aptveri kā skolā, ne tuvu nesasniegt.

Kolektīvā ir 45 pedagogi. Arodbiedrībā iestājušies vien pieci.

"[Esat personīgi centies uzrunāt un taujājis kolēģiem, kāpēc viņi neiesaistās? – red.]Pēdējos divus gadus nesanāca, bet ir kolēģi, kuri tuvu pensijai, kuriem nav aktuāli. Ir tie, kuriem arī 1% biedra naudas no algas ir svarīgi. Lai gan atlaižu grozs, ko arī es esmu izmantojis, kaut vai viena eiro atlaide, ir patīkami," norāda Rīgas 93. vidusskolas arodbiedrības priekšsēdētājs Jānis Butins.

Biedri saņem atlaides grāmatnīcās un teātros, savukārt algas pielikumu vai citus labumus, ko nozarei izcīna aktīvākie, bauda arī visi pārējie.

"Nesen kolēģis izmantoja bonusu naudas apmērā 50 vai 100 eiro par bērna piedzimšanu. Arī patīkami, mēnesim pamperiem pietiks," stāsta Butins.

Tas, cik maz cilvēku aiziet uz vēlēšanām, kā to redzējām vēl nupat pašvaldības vēlēšanu gadījumā vasaras sākumā, ilustrē pilsonisko aktivitāti un sakņojas jau pašos pamatos. Skolēnu pašpārvaldes, vēlāk arodbiedrības, asociācijas un politiskās partijas. Pieredze rāda, ka Latvijā šādu brīvprātīgu biedrošanos cilvēki izvēlas nelabprāt.

Ja Saeimas vēlēšanas vairumam balsstiesīgo vēl šķiet pietiekams iemesls iziet no mājas ar pasi rokā, kas gan arī ir ar lejupejošu tendenci, tad pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās aktivitāte ir dramatiski zema un, nu jau liek apšaubīt, vai demokrātiju vairs varam saukt par vairākuma varu.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), lai arī lielākā nevalstiskā organizācija Latvijā un runā 22 000 balsī, reprezentē vien mazāko daļu no pavisam 80 000 nozarē nodarbināto. Jumta organizācija gan viņus aizstāv.

"Es nevaru pateikt, ka viņi pārstāv mazākumu, jo nav cita vairākuma. Tie nav vairākums, bet cilvēki, kuriem ir tiesības nebūt arodbiedrībā. Galvu varu likt ķīlā, ka atslēgas jautājumos tie, kas ir vai nav biedri, ir vienisprātis, pārliecināts ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Tomēr Ingas Vanagas vadītā organizācija, lai arī liela, neslēpj, ka gribētu saņemt vēl lielāku nozares mandātu. Tas palīdzētu smagajās budžeta sarunās ar valdību un Saeimu. Viņa uzskaita paveikto: "Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks. Tas netur līdzi cenu kāpumam, bet, ja nebūtu LIZDA, pat tāda grafika nebūtu. Ja nebūtu LIZDA, jau visticamāk būtu spēkā darba sadales principi pilnīgi pretēji OECD ieteikumiem. Arī Covid-19 kontekstā piemaksas par darbu. Latvijā ir daudz, ko darīt, lai pilsoniskā līdzdalība būtu lielāka. Ja pats neiesaisties, savu kritikas devu nevajadzētu veltīt. Iespējas ir, tās tikai netiek izmantotas."

Pateikties aktīvajiem un reizē arī audzēt biedru skaitu skolotāju arodbiedrība izsludinājusi loteriju. Pavisam sadalīs 3000 tām pirmorganizācijām jeb, vienkārši lokālajām skolu arodbiedrībām, kurām izdevies pulcēt vismaz 80% tur strādājošo. Kolektīvam tātad tiktu 300 eiro, par ko aizbraukt ekskursijā vai sarīkot pasākumu.

93. vidusskolas skolotājs uz loteriju kā kolēģus motivējošu augstas cerības gan neliek: "Es domāju, mazliet nereāli. Ja naudas summa būtu lielāka, būtu reālāk, bet es skatīšos skeptiski uz šo."

Iedvesmu šādai motivēšanai LIZDA esot smēlusies Ziemeļvalstīs, kur pilsoniskā aktivitāte ir augsta.

Bet kaut vai tā pati vakcinācija pierādījusi, ka savā attīstībā gan pagaidām vēl piederam citam valstu blokam.