Izglītības ministrija atradusi naudu šogad plānotajai pedagogu algu celšanai
Izglītības ministrija piektdien brīdināja, ka par sliktiem izglītības rādītājiem vidusskolām nākotnē varētu atņemt skolotāju algu finansējumu.
Vienlaikus kļuvis skaidrs, no kādiem avotiem finansēs pedagogu algu palielināšanu par 30 eiro šogad – naudu iegūs no brīvpusdienu un apkures ietaupījumiem, taču lielāko daļu plāno ieturēt no pašvaldību uzkrātajām mērķdotācijām skolotājiem. Pašvaldību savienību gan šī ideja pamatīgi pārsteigusi.
Lai minimālo algu par slodzi skolotājiem no septembra paceltu par 30 eiro un tā sasniegtu 710 eiro, šogad nepieciešami 6,2 miljoni eiro. Valdība otrdien solīja, ka nauda algu celšanai būs – pusi dos no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, pusi uzdodot atrast Izglītības ministrijas apcirkņos.
Lai arī ministrs Kārlis Šadurskis pret to bija skeptisks, sakot, ka nesēž uz naudas lādes, pāris dienās finansējuma avotus izdevies uziet. Aptuveni pusotrs miljons atrasts ietaupījumos no brīvpusdienām un skolu apkures rēķiniem, kā arī palikusi pāri nauda no studiju kredītu dzēšanas. Taču vēl pusotru miljonu ministrija cer dabūt no pašvaldībām – proti, daudzas uzkrājušas ievērojamu summu no mērķdotācijām pedagogiem. Ministrija neprasīs naudu atpakaļ, tā tiks ieturēta no nākamajām izmaksām.
Ja pašvaldība ir pārkāpusi normatīvu, faktiski nesamaksājusi saviem skolotājiem to, ko tai vajadzēja samaksāt un turējusi lielāku uzkrājumu nezināmiem mērķiem, lai visi būtu vienādos taisnīgos apstākļos, šī nauda ir jāatņem no kopējās summas.
Šo ieceri kritizē Pašvaldību savienība. Lai arī teorētiski uzkrātajai naudai jāatrodas vietvaru kontos, var gadīties, ka līdzekļi jau iztērēti vai tos plāno izlietot citām vajadzībām, piemēram, atlaišanas vai slimību pabalstos. Tādā gadījumā skolotāji var palikt bez algas pieauguma.
Godīgi sakot, zināmā mērā tas ir pārsteigums! Šī iespēja, es domāju, vairāk ir teorētiska. Ja nauda bija jāatrod nedēļas laikā, tad naudaibija jābūt skaidram avotam, kurš nerada šaubas pedagogiem, ka viņiem būs šis atalgojuma palielinājums.
Izglītības ministrija pēdējos gados izmantojusi dažādus veidus, pielietojusi arī "burkāna un pātagas principu", lai piespiestu pašvaldības reformēt skolu tīklu, padarot to efektīvāku. Nu ministrija plāno atņemt valsts finansējumu skolotāju algām tajās mācību iestādēs, kurās ir slikti izglītības kvalitātes rādītāji.
Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēts, cik labi vidusskolas īsteno izglītības programmu, tostarp – mācību saturu, mācīšanas kvalitāti, vai skolā ir atbilstošas iekārtas un tehniskie resursi, kā arī skolas fiziskā vide. Tāpat tiks aprēķināts obligāto centralizēto eksāmenu rezultātu indekss. Kā norāda Šadurskis, ja jaunie kritēriji stātos spēkā jau šodien, tad aptuveni 40 vidusskolas paliktu bez valsts finansējuma skolotājiem, tostarp trīs vidusskolas galvaspilsētā.
"Patiesībā šādas skolas, es viņas negribētu saukt par skolām, bet par jauniešu nākotnes karjeras kapsētām, jo viņiem nav, ko darīt pēc šo skolu beigšanas," min Šadurskis.
Skolām doti divi gadi, lai jaunajām izglītības kvalitātes prasībām varētu sagatavoties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
