Ja mežacūkas tiks izšautas, tas būtiski ietekmēs barības ķēdi mežā

Mednieku klubā apvienojušies apmēram 20 vīri, šajā medību reizē – pārstāvēta gandrīz puse. Pēc teritoriju sadalīšanas mednieki pārsvarā divatā dodas izlūkos uz tīrumiem, kur mežacūkas barojas. Kopš mēra uzliesmojuma mežacūku rindas slimība krietni paretinājusi.

Mednieki uzskata, ka mēri var apkarot tikai tad, ja Latvijas mežos mežacūku vairs nebūs: vai nu viņas ir jāizšauj, vai arī viņas nomirs pašas. Mednieki rosina šobrīd izšaut mežacūkas arī citos reģionos, kuros Āfrikas cūku mēra vēl nav. Tikmēr šobrīd mežos vairāk varot uziet mēra nobeigtus dzīvniekus, kurus ievieto īpašā konteinerā.

Pēc tam konteiners tiek nogādāts dedzinātavā. Bet tiem, kas viesojušies šajā teritorijā, jādezinficē zābaki un automobilis. Dodoties tālāk, jau rit medību otrā stunda, bet neviena dzīva cūka nav pamanīta. Tomēr jau krietni pustumsā mednieki ierauga četrus nākamos upurus.

Ievērojot galveno noteikumu – būt nepamanāmiem un klusiem –, sākas lavīšanās tām tuvāk. Rezultātā no lodes kritis apmēram 70 kilogramus smags pērnajā pavasarī dzimis tēviņš. Godinot nošauto dzīvnieku, tam uz kakla tiek uzlikts egles trīsžuburis. Apskatot cūku, mednieki ir pārliecināti, ka tā varētu būt vesela.

Jebkurā gadījumā dzīvniekam noņems analīzes un pēc tam būs zināms, ko ar to darīs tālāk. Ja mežacūka nebūs pat izslimojusi mēri, tad gaļu varēs lietot uzturā. Izrādās, ka šī ir vienīgā šajā reizē nomedītā cūka, bet kopumā vakara gaitā apsekota apmēram trešdaļa teritorijas. Mednieki pārliecināti, ka tas ir tikai laika jautājums, kad mēris skars visu Latviju.

Ja visas Latvijā dzīvojošās mežacūkas tiks izšautas vai arī tās izmirs, tad tās būs jāieved Latvijā, un tad populācija atjaunosies vien trīs gados, kas nozīmē, ka barības ķēde, kurā ir arī citi dzīvnieki, tiek pārrauta, kam būs arī sekas.

Skaties video: