Kad sniega tīrītājs ceļam met līkumu: kā justies drošāk, stūrējot pa piebrauktu sniegu
Zemākas kategorijas grants ceļi ziemas puteņos ir kā pabērni, kuros sniega tīrīšanas tehnika iegriežas krietni retāk. Tikmēr uz ceļiem veidojas piebraukta sniega kārta. Kā tas iespaido grants ceļu stāvokli un kas jāņem vērā, lai uz sniegota ceļa autovadītājs varētu justies drošāk.
"Man bieži jābrauc par neasfaltētiem lauku ceļiem un brīnos par ceļu uzturētāju slinkumu un nedarīšanu!" "tv3.lv" vērtē autovadītājs no Kudīgas Reinis Beķeris. Viņš atceras, ka "vēl nemaz tik sen lauku ceļos vismaz nošķūrēja sniegu un uzkaisīja grants kārtiņu, bet tagad tiekot runāts par "jauna tehnoloģiju – piebraukts sniegs". "Kas tā tāda?" vaicā autovadītājs.
"Braucu uz Laidiem un secinu, ka "Latvijas Valsts ceļi" vairs vispār nerūpējas par tiem, jo ceļš bija biezi sniegots, grāvmalas neredzamas, jo nav marķējuma stabiņi. Kur nu vēl kaisīts."
Kabiles pusē (ceļā no Kuldīgas uz Rīgu), ļoti stipra puteņa laikā redzamība šķiet pat zem 100 metriem. Ceļi aizputināti. Ļoti stiprs sniegputenis, lielākajā daļā Kurzemes turpināsies vēl vairākas stundas.
Paldies par video: @baltibeerzi https://t.co/QavHnoVCYV pic.twitter.com/vUuHKEHzGM
— Martins Bergšteins (@MeteoLatvia) December 12, 2022
Ceļi, kuri ziemā būs balti
Kā atgādina Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) docents un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs, autoceļi ir sadalīti klasēs. A kategorijas brauktuves ir galvenie ceļi, kas prioritāri tiek tīrīti un apstrādāti ar pretapledojuma reaģentiem. Arī B klases ceļos, uz kuriem satiksme ir mazāk intensīva, notiek sniega tīrīšana gandrīz līdz segumam, tad tos apstrādā ar abrazīviem materiāliem.
Bet runājot par mazajiem – C kategorijas ceļiem, uzturētājiem ir jānodrošina tikai to caurbraucamība. "Tas nozīmē, ka ir sniega segas biezuma slieksnis, kuru sasniedzot tiek veikta ceļa tīrīšana, un šis slieksnis ir diezgan augsts – 8 līdz 10 cm. Turklāt jāņem vērā, ka reakcijas laiks, kad šis kritērijs tiek sasniegts, ir diezgan ilgs – viena diennakts," atzīmē Jeļisejevs.
Piemēram, ja normatīvi paredz, ka uz ceļa var uzsnigt līdz 10 cm bieza sniega kārta, bet uzsnidzis ir vien 6 cm, šādā gadījumā uz šī ceļa sniega tīrāmā mašīna neparādīsies.
"Skaidrs, ka tikmēr pa šo ceļu turpinās satiksme un, pienākot uzturēšanas ciklam, tāpat jau sniegs uz šī ceļa vai vismaz rišu vietas jau ir piebrauktas. Attiecīgi tad ceļa tīrīšana tiek veikta atbilstoši tam, cik tas ir tehniski pieļaujams."
LVC pārstāvis uzsver, ka uzturēt mazas noslodzes ceļus baltus ziemas sezonā ir vispārēja prakse arī Ziemeļu valstīs, tas nozīmē – šķūrēt sniegu, lai pa šo ceļu var izbraukt. "Tīrīt šādu ceļu līdz grunts pamatnei nav ne ekonomiski pamatoti, un bieži pat būtu neiespējami, jo piebrauktā sniega kārta ir pielipusi pie ceļa pamatnes."
Mans šīrīta ceļš caur dabasparku. Video grūti saskatīt cik daudz sniega, bet sen nebija bijis tā, ka ar bamperi sniegs jāšķūrē. pic.twitter.com/j44UyZWh5S
— Mareks Geistarts🇺🇦 (@MareksGeistarts) November 20, 2022
"Problēmas uz šiem ceļiem var būt situācijā, ja, piemēram, divas dienas pēc kārtas nemitīgi snieg un puteņo. Jo tas nozīmē, ka pilnīgi visi ceļu uzturētāju resursi primāri tiek izmantoti galveno ceļu tīrīšanai, un mazāka uzmanība būs nelielajiem ceļiem, kuriem tā sniega kārta var augt līdz pieļaujamajam maksimumam," skaidro Jeļisejevs.
"Tur tas ceļu tīrītājs tad parādīsies varbūt reizi divās dienās, vai reizi dienā. Līdz ar to pie intensīvas snigšanas tas var radīt kaut kādas periodiskas pārvietošanās problēmas," skaidro speciālists. Kā piemēru, viņš min vietām aizputinātu ceļu intensīva puteņa apstākļos.
Kad piebrauktais sniegs pārvēršas ledū
Cita rakstura grūtības uz šiem ceļiem sākas, iestājoties siltākam laikam, jo atkusnī uz ceļa piebrauktā sniega kārta pārvēršas ledū, apgrūtinot transportlīdzekļa vadāmību. Turklāt C kategorijas ceļi šādos apstākļos netiek kaisīti pilnībā.
"Ar abrazīviem materiāliem tiek apstrādātas paaugstināta riska vietas, piemēram, asi pagriezieni, līkumi, kāpumi un kritumi, lai šādās vietās uzlabotu auto vadāmību," piebilst LVC pārstāvis.
Par aizsnigušiem vai slideniem ceļu posmiem iedzīvotāji aicināti ziņot LVC pa diennakts bezmaksas tālruni 80005555.
"Ja mēs gribētu uzturēt visus ceļus A klases līmenī, tas prasītu desmit reizes lielākas izmaksas un būtu nepieciešams 5 – 6 reizes lielāks ceļu uzturēšanas tehnikas parks."
"Man patīk braukt pieblietētu sniegu"
Arī RTU Automobiļu katedras vadītājs Gundars Zalcmanis vērtē, ka stabilos laika apstākļos piebraukts sniegs uz ceļa veido stabilu virsējo slāni. "Bet, manuprāt, ar smiltīm to ceļu periodiski vienalga kaisīt. Jo vairākkārt piebraucot, tas ceļš vienalga paliek aizvien slidenāks."
"Man pašam patīk pa pieblietētu sniegu braukt. Es labāk braucu pa tādu ceļu nekā pa sāls un sniega putru."
Arī viņš atzīmē, ka pieblietēta sniega brauktuve problemātiska kļūst atkusnī, kad vietām veidojas bedres. "Piemēram, kad 10 vai 20% ceļa būs izdangāts, kamēr pārējais vēl turas. Tādā gadījumā tas ir briesmīgs ceļš – ja tā piebrauktā sniega kārta ir, piemēram, 10 cm, tad attiecīgi veidojas 10 cm dziļas iedobes."
Neviena no ceļa uzturēšanas metodēm nebūs tā vienīgā labākā vai pareizākā, vērtē RTU eksperts. "Būtībā, ja to sniegu piebrauc un tā kārta turas, tā tiek pasargāts pats ceļa segums, ja to ceļa pamatslāni nenoberž."
Pašvaldībā prioritāri – skolēnu autobusu maršruti
Kuldīgas novada Raņķu pagasta pārvaldes vadītājs Ritvars Stepanovs atzīst, ka šo pirmdien novadā uzsnidzis pirmā šīs ziemas vērā ņemamā sniega sega. Iepriekš uzsniguši vien kādi 5 cm. Pašvaldībai prioritārie ir tie ceļi, pa kuriem brauc skolēnu autobusi. Un tie jau šoziem ir tīrīti.
"Runājot par citiem ceļiem, ja ir nedaudz uzsnidzis, tad, protams, to sniegu tikai piebrauc," teic Stepanovs.
"Ja mēs puteņa laikā to sniegu nošķūrēsim, brauktuves malā veidojas vaļņi, kas var veicināt šī ceļa aizputināšanu. Tas var padarīt situāciju vēl sliktāku."
Gaisa temperatūrai kāpjot un sniega pieblietētajiem mazāk nozīmīgiem ceļiem kļūstot slidenākiem, arī pašvaldība nevarot atļauties to kaisīšanu visā maršrutā. "Mēs visu ceļu nevaram nokaisīt, bet nokaisām bīstamākās vietas. Mums nāk talkā arī vietējais zemnieks, kurš ar diskiem šo ledu uz ceļa nedaudz uzirdina, lai tas nebūtu tik slidens," piebilst pagasta pārvaldes vadītājs.
Runājot par ceļu uzturēšanu kopumā, Stepanovs atzīmē, ka pirmā lieta ir gādāt, lai ceļš būtu augstāks par apkārtējo reljefu. "Tāpēc vēlu rudenī nopļaujam arī ceļa malas, lai neveidojas uzaugums un lai ceļu ziemā neputinātu ciet. Tie ir pirmie priekšdarbi, ko cenšamies paveikt."
Radzes, striķis un lāpsta: drošas braukšanas komplekts
Komentējot drošas braukšanas manieri uz sniega pieblietētajiem grants seguma ceļiem, Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks atzīmē, ka riepu protektors un viss pārējais uz attīrīta ceļa darbojas savādāk nekā uz brauktuves, kas nav attīrīta no sniega.
"Tāpat kā vasarā, arī ziemā, braucot pa grants ceļiem, svarīgi ir turēties savā joslā," atzīmē eksperts. "Šie ceļi mēz būt diezgan šauri. Un autovadītāji mēdz kaut kā iztaisnot līkumus vai nogriezt iekšmalas, iebraucot pretējā braukšanas joslā. Tomēr parasti tie līkumi ir nepārredzami. Un, ja pretī brauc cits transporta līdzeklis, pastāv augsts sadursmes risks."
Izbraucieniem ārpus Rīgas pa sniegotiem grants ceļiem kā svarīgu transportlīdzekļa aprīkojuma daļu eksperts min ziemas riepas ar radzēm. "Jo kārtīgi noblietēts sniegs faktiski maz atšķiras no ledus, un skaidrs, ka ir nepieciešama saķere, ko nodrošina radzes."
"Protams, svarīgi ir izvēlēties arī atbilstošu braukšanas ātrumu, lai vai cik garlaicīgi šis ieteikums neskanētu."
Viņš arī aicina ņemt vērā, ka uz šādiem ceļiem var veidoties sniega sanesumi. "Tāpēc jābūt vērīgam, lai netrāpītu kādā kupenā, jo tas var ietekmēt mašīnas kustību, var izraisīt sānslīdi."
"Braucot pa šādiem ceļiem, vēlams līdzi paņemt ne tikai sniega slotiņu un ledus skrāpi, bet arī striķi, lai vajadzības gadījumā varētu paprasīt palīdzību un auto izvilkt."
Eksperts iesaka līdzi ņemt arī kādu lāpstu. "Ja esam iebraukuši sniega sanesumā un mašīna ir "apsēdusies uz vēdera", ir labi, ja varam sniegu parakt no riteņiem un mašīnas apakšas, lai varētu izbraukt."
Nemēģināt spēlēt loteriju
Runājot par braukšanas apstākļiem uz šāda ceļa atkalas apstākļos, Vinka atzīmē, ja automobilim ir labas ziemas riepas ar radzēm, teorētiski lielām problēmām nevajadzētu būt.
"Ir jāņem vērā, ka ledus slānis īpaši veidosies izbrauktajās risēs, no kurām reizēm var būt problēmas tikt ārā, piemēram, veicot kādus manevrus. Līdz ar to būtu jārēķinās ar šādu iespējamību, ievērojot attiecīgi drošu distanci no citiem transporta līdzekļiem utml.," skaidro eksperts, piebilstot, ka ir atsevišķa tehnika, kā braukt, lai no šādām risēm veikli izkļūtu, bet tas prasa iemaņu treniņu.
"Ja esam labi sagatavoti un tehnika ir sagatavota, riepas ir atbilstošas, tad pa sniegotu ceļu patiesībā braukt ir diezgan droši."
Tomēr drošas braukšanas eksperts arī atzīmē: "Ja mēs jūtamies nedroši vai nepietiekami sagatavojušies kaut kādiem transporta līdzekļa vadīšanas apstākļiem, es teiktu, drošāk ir izvēlētie alternatīvu veidu, kā nokļūt vajadzīgajā punktā, nemēģinot spēlēt loteriju."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
