Kāds atbalsts pienākas dzīvokļa īpašniekam, ja nams "X" stundā tiek sagrauts?
Kas notiks ar manu dzīvokli, ja sākas karš un daudzdzīvokļu nams sabrūk? Šādu jautājumu uzdeva kāda iedzīvotāja, kurai nebija skaidrs, vai un kādu palīdzību viņa saņemtu kā dzīvokļa īpašniece.
Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons norāda, ka, pirmkārt, īpašums jāapdrošina un tad jāskatās, kas šajā apdrošināšanā iekļauts. Pēc tā tad arī varēs noteikt, cik lielu un kādu atbalstu iespējams saņemt pēc īpašuma nopostīšanas.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ja īpašums nav apdrošināts, tad mājas atjaunošana gan būs jāveic par saviem līdzekļiem. Pēc palīdzības iespējams vērsties arī pašvaldībā. Piemēram, Rīgā noteikumi paredz – ja māja (dzīvoklis) cietusi stihiskā nelaimes gadījumā, Rīgas pašvaldībā ir īpašs pabalsts (līdz 10 000 eiro) dzīvokļa atjaunošanai. Ja kopīpašnieki ir pieņēmuši lēmumu māju atjaunot un konkrētā situācija atbilst pabalsta saņemšanas prasībām, tad šo pabalstu var saņemt. Pašvaldība arī piedāvā pagaidu izmitināšanas iespējas.
Kas attiecas uz lielu stihiju vai kara gadījumu, šobrīd nekāds konkrēts atbalsta mehānisms izstrādāts nav. Kā saka, par to lems, kad pienāks tāds brīdis.
Mārtiņš VilemsonsRīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators"Lielu stihiju vai kara gadījumā, iespējams, ka varētu būt kāds centralizēts atbalsts gan no valsts, gan pašvaldības puses, bet par to jāpieņem attiecīgi lēmumi, ja šāda situācija izveidojas."
No Dzīvokļa īpašuma likumā minētajām normām izriet, ka dzīvojamās mājas daļējas vai pilnīgas nopostīšanas gadījumā kopīpašniekiem (dzīvokļu īpašnieku kopībai) ir jālemj par mājas nojaukšanu vai renovēšanu/atjaunošanu un nepieciešamo darbu finansēšanu. Izmaksas kopīpašniekiem jāsedz proporcionāli tiem piederošajām kopīpašuma domājamajām daļām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
