Krāpnieku uzplaukums Ziemassvētkos. Viltus piedāvājumi apdraud svētku iepirkšanos
Ziemassvētku iepirkšanās drudzi izmanto krāpnieki, kas izveido viltus interneta veikalus un pārdod preces, kuras nemaz neeksistē, izkrāpjot milzu summas. Šogad patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) iedzīvotāji iesnieguši 500 sūdzības par negodīgiem komersantiem, un atgūt naudu ir ļoti sarežģīti.
Pirmssvētku duna ir pļaujas laiks noziedzniekiem, kuri skaidri apzinās, ka daudzi cilvēki ilgstoši krājuši naudu, lai iegādātos dāvanas tuviniekiem uz Ziemassvētkiem, vai arī lai nopirktu nepieciešamās lietas sev. Banku klienti sūdzējušies par gadījumiem, kad interneta sludinājumu portālos atraduši pievilcīgus piedāvājumus, bet aizskaitot naudu priekšapmaksā, prece tā arī nav saņemta.
"Uz svētkiem ne visi pērk dāvanas veikalos, klātienē, ir daudzi, kas izvēlas nopirkt dāvanas arī lietotas, piemēram, bērniem – kāpēc nē? Tas pat ir ilgstpējīgi un saprātīgi. Bet ļoti jāuzmanās no pirkumiem no privātpersonām, kuras nepazīstiet. Cilvēki aizskaita naudu, preci nesaņem, tad ir tā lielā bēda. Principā ļoti grūti tāpēc, ka pats esat aizskaitījis kādam, kas ir negodprātīgs," norāda "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.
PTAC ik dienu saņem vidēji 20 jautājumu un sūdzību par iepirkšanos internetā. Ja pirkumi internetā pirms pieciem gadiem bija populāri noteiktām preču grupām, tad pašlaik digitālā vidē iegādājas jau lielākā daļa iedzīvotāju.
Bieži vien, meklējot lētāko piedāvājumu, pircēji steigā "uzķeras" uz viltus veikalu mājaslapām un pārskaita naudu krāpniekiem.
Tā ir lielākā kļūda, patērētāji skatās uz to, kas tiek tirgots, izvēlas un pilnīgi nepaskatās, no kuras valsts tiek pirkta prece, vai tur vispār ir kāda kontaktinformācija. Ja preces netiek atsūtītas, mums ir ļoti grūti palīdzēt.
Decembra sākumā PTAC aizdomīgo interneta vietņu sarakstā ir iekļāvis mājaslapu "balticstock.shop", jo saņēmis vairākus patērētāju iesniegumus par interneta vietnē pasūtītām, bet nepiegādātām precēm un neatmaksātu naudu. Centrs patērētājiem sniedzis četras konsultācijas saistībā ar vietnē pasūtītām precēm, kuras nav piegādātas.
"Ja tā ir apmaksa ar kredītkarti, tā ir lielāka aizsardzība, jo krāpniecības gadījumā arī var iesniegt reklamācijas bankai. Arī kopumā novērtēt atsauksmes, vai ir kādas negatīvas atsauksmes. paskatīties valodu, ja tā liekas samākslota, tulkota ar mākslīgā intelekta rīkiem," saka Gertmane.
Eksperti atgādina – ja internetā ieraudzīta prece ir ar neticami zemu cenu vai milzīgu atlaidi, visticamāk, aiz tā slēpjas krāpšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
