Krāsns apkuri lielākajās pilsētās neaizliegs, taču pašvaldībām būs jāizstrādā plāni gaisa piesārņojuma mazināšanai
Pēdējās dienās sabiedrībā diezgan lielu šūmēšanos izraisījuši plāni pamazām aizliegt lielajās pilsētās izmantot krāsns apkuri. Šie plāni tiek veidoti ar mērķi mazināt gaisa piesārņojumu, kas Latvijā ir būtiska problēma.
Vides ministrija skaidro, ka šīs pārmaiņas ar radikālām metodēm neieviesīs un ar varu nevienu nespiedīs atteikties no malkas kurināšanas.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) gaisa piesārņojuma mazināšanai izstrādājusi rīcības plānu 2019.-2030. gadam. Kā viens no piesārņojuma avotiem minētas mājsaimniecības, kurās izmanto malkas apkures krāsnis. VARAM lēš, ka visā valsts mērogā 60% no sārņiem gaisā veido sīkās putekļu daļiņas, kas rodas no apkures iekārtām. Lai gan ierēdņi nenoliedz, ka šīs aplēses nav pilnīgi precīzas, pašvaldībām uzdos domāt, kā mazināt to skādi, ko rada krāsnis.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola norāda: "Ilgtermiņā īpaši nodara kaitējumu veselībai. Tās ir gan sirds asinsvadu saslimšanas, gan ar elpošanas ceļiem saistītas saslimšanas."
Gaisa kvalitāte vissliktākā ir Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Šīm pašvaldībām no nākamā gada jāsāk apzināt, kurās vietās ir kritiskākā situācija, kādā stāvoklī ir krāsnis un kā to uzlabot. Piemēram, vietās, kur iedzīvotājiem nebūtu iespēja pieslēgties centralizētajai apkures sistēmai, būs jāvērtē, kā iespējams sniegt iedzīvotājiem atbalstu, lai lemtu par labu dabai draudzīgākam apkures veidam.
"Plānā nav pieminēts, ka kaut kas būtu jāaizliedz, tas netiek plānots. Jābūt arī sociāli taisnīgam. Tie varētu būt dažādi instrumenti – līdzfinansējums, NĪN atlaides," bilst Ozola.
Rīcības plāns paredz arī vairāk kontrolēt ostās radīto piesārņojumu. No ogļu pārkrāvumiem putekļu daļas ir lielākas un redzamākas, taču uz kopējā piesārņojuma fona neesot tik liels, stāsta ierēdņi.
Valsts vides dienests Lielrīgas reģionālās pārvaldes direktore Daina Kalēja norāda: "Šīs emisijas ir nepareizu procesu rezultātā, kad lielākajā daļā gadījumu nostrādā cilvēciskais faktors un netiek nodrošināti tehnoloģiskie procesi."
Reaģējot uz ministrijas plāniem, Rēzekne paudusi uzskatu, ka šādi atbildība novelta uz sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem un pagaidām neplāno, kā iedzīvotājus mudināt mājokļiem pieslēgt centrālo apkuri, bet Liepāja pašlaik ieceri nekomentē. Vecās krāsnis būtu jānomaina līdz 2030.gadam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
