Kur mana ģimene Jaunjelgavā slēpsies, ja sāks lidot bumbas? Rīga rāda piemēru, bet novads klusē

Uz šo jautājumu atbildes meklēju nepilnu nedēļu. Starp savas pilsētas "apsekošanu" un interneta pārlūkošanu, es arī bieži dusmojos. Par to, ka Rīga aktīvi komunicē par patvertnēm, to stāvokli, atrašanās vietām, – ir apzinātas simtiem potenciālo glābšanās "staciju", iedzīvotājus sauks uz semināriem un patvertnes sola norādīt interaktīvajā kartē.

Aizkraukles novads tikmēr klusē. Mani kā parasto iedzīvotāju nav sasniegusi itin nekāda informācija par jau ierīkotām vai potenciālām glābšanās vietām novadā, un, pats svarīgākais, Jaunjelgava – tur, kur es un mana ģimene ar diviem maziem bērniem dzīvojam. Vai ir, vai būs un kurā vietā? Līdz šim atbilžu nebija.

Noskaties: Ūdens kannas, sausās tualetes, gultas – šobrīd Rīgā pilnībā aprīkotas dažas patvertnes

Bija arī vilšanās sajūta un sarūgtinājums, pēdējoreiz apmeklējot Kokneses baseinu. Te jāpiebilst, ka Koknese, gluži kā Jaunjelgavā, ir Aizkraukles novadā. Pie pašas baseina ieejas spilgti zaļā krāsā – plāksnīte ar uzrakstu: "PATVERTNE". Identiska arī uz skolas ēkas turpat blakus. Nodomāju: "Kā tā? Viņiem jau ir, bet mums, Jaunjelgavā, nav nekā?"

No centra par nomali

Te vietā būtu maza atkāpe par Jaunjelgavu. Pilsētu ar 1713 iedzīvotājiem (Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2024. gadu), kura pirms novadu reformas, no 2009. līdz 2020. gadam, pati bija administratīvais centrs – Jaunjelgavas novads ar Daudzeses, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagastiem tās sastāvā. Nepilnu 2000 cilvēku apdzīvotā pilsēta lepojas ar savu karogu, ar bagāto vēsturi, kas stiepjas no 1590. gada, kad pilsētiņu dibināja pats hercogs Fridrihs Ketlers. Jaunjelgavai bija vienīgā vidusskola visā novadā, remontētas ielas, glīta Daugavas promenāde un atjaunotas publiskās ēkas.

Pēc novadu reformas situācija ir mainījusies, piemēram, pieņemts lēmumus slēgt vidusskolu (pakāpeniski, sākot no 2024. gada septembra), un pārstājis eksistēt arī bērnu iniciatīvu centrs. Iespējams, ka gan vidusskolas klašu, gan arī bērnu centra aizvēršana ir pavisam likumsakarīga – bērnu skaits sarūk arī Jaunjelgavā. Vienlaikus šādi fakti ir gluži kā barība satrauktajam prātam, lai spekulētu, ka jautājums par patvertnēm nomaļajā Jaunjelgavā Aizkraukles novada vadībai nav pašā prioritāšu augšgalā.

Patvertņu "ekspedīcija"

Patvertnes meklējumus Jaunjelgavā sāku ar savu teritoriju. Dzīvoju nepilnus divus kilometrus no Jaunjelgavas centra, pašā ielas galā. Namu nedrīkstu dēvēt par viensētu, jo tajā ir četri dzīvokļi un mīt divas ģimenes, bet praktiski tieši tāda tā ir. Māja, no citām norobežota ar pļavu un mežu, un ir arī padomju gados ierīkotais ābeļdārzs, un tajā ir aizvadītā gadsimta 70. vai 80. gados celts pagrabs. Vienīgais, kas pieejams mūsu mājai, jo zem pašas ēkas pagraba nav.

Kopā ar bērniem aizbridu līdz 200 metru attālajam pagrabam, kuru viņi sākuši saukt par savu patvertni, izpētīt situāciju. Skats nav daudzsološs. Četri ar sen aizmirtām konservējumu burkām un sapuvušām lādēm pildīti kambari. Fakti atbilst realitātei: celtne kā pagrabs nav izmantota vairāk nekā desmit gadus. Es pat nesāku rēķināt, cik jāiegulda un kas vajadzīgs, lai vietu pārvērstu par slēpni no bumbām. Teorētiski gan jau varētu, bet praktiski…

Nākamā patvertnes meklēšanas vieta bija Jaunjelgavas vidusskola apmēram pusotra kilometra attālumā no mājām. Arī šī ēka celta padomju gados, apmēram vienā laikā ar Kokneses vidusskolu. Tāpēc šķita loģiski – arī Jaunjelgavas skolā vajadzētu būt patvertnes prasībām atbilstošam pagrabam. Tomēr plāksnīti ar uzrakstu "PATVERTNE" tur neatradām. Celtni pētījām no visām pusēm – galvenās ieejas, bibliotēkas puses un arī no kafejnīcas ieejas. Nekā.

Negaidīti meklēšanas trajektorija mainījās šajā pirmdienā. Aizvedu meitu uz bērnudārzu un tur priekšā – pie ieejas saulē spoži vizuļo svaiga plāksnīte: "PATVERTNE". Iespējams, norāde par patvērumu tur atradās iepriekš, bet es nebiju ievērojusi, uzmanību fokusējot uz skolas ēku un Jaunjelgavas vienīgo padomju gados celto daudzstāvu dzīvojamo namu – sešām ar pagrabiem aprīkotām ēkām, no kurām vienā dzīvo arī mana mamma.

Tajā pašā dienā Jaunjelgavā "atradu" vēl vienu patvertni. Saulē vizoša, svaigi zaļa plāksnīte arī pie Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ieejas, kādreizējās domes ēkas – smalka 20. gadsimta sākumā celta jūgendstila nama, kas atzīts par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Tajā izvietots Jaunjelgavas sociālais dienests, bāriņtiesa, apvienības pārvalde, kā arī Jaunjelgavas pasta nodaļa.

Citas publiskās ēkas, kas būtu apzīmētas ar "PATVERTNE" Jaunjelgavas pilsētas vidē es neatradu.

Ne visiem būs vieta

Visbeidzot uzsāku Jaunjelgavas patvertņu meklējumiem internetā. Var jau būt, ka vajadzēja rīkoties otrādi – vispirms meklēt globālajā tīmeklī un tikai pēc tam dabā. Tomēr paraugoties no parastā jaunjelgavieša skatpunkta, teiksim, tā pilsētnieka, kuru lielākoties varu ieraudzīt darba dienas vidū pilsētas ielās, – proti, sirmgalves un streipuļojoša vīrieša, – var jautāt, vai arī viņi vajadzības gadījumā tuvākās patvertnes atrašanās vietu meklēs internetā…

Aizkraukles novada informatīvajā izdevumā, kas publicēts 25. februārī un lasāms mājaslapā, vēstīts, ka kopumā visā teritorijā apzinātas 45 patvertnei kaut daļēji atbilstošas telpas. Visas pakāpeniski sola apzīmēt ar speciālajām zīmēm, lai būtu vieglāk identificējamas krīzes gadījumā. Aplēsts, ka kopumā 45 patvēruma vietās īslaicīgi varēs apmesties apmēram 10 000 novadnieku, un tas esot vairāk par pusi visu administratīvās teritorijas iedzīvotāju. Tas gan nesakrīt ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2024. gadu. Tie liecina, ka novadu apdzīvo 28 618 cilvēki.

Informācija par patvertņu atrašanās vietu būšot arī meklējama aplikācijā "112 Latvija", kā arī www.aizkraukle.lv sadaļā "Civilā aizsardzība". Pārliecinājos, ka šobrīd abās minētajās vietās ziņas par patvertnēm nav publiskotas.

Visus patvērumus neatklāšot

"Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd visiem vietas patvertnēs nepietiks," sazvanīts pa telefonu, man skaidroja Aizkraukles novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Arvis Upīts. Rēķināts esot rūpīgi, un katru no telpām, kas kaut daļēji atbilst patvertnes prasībām, vietvaras pārstāvji apmeklējuši vairākkārt.

Domē arī šobrīd turpinoties spraigas diskusijas, vai visas no patvertņu vietām būtu publiski jāatklāj un jāidentificē. "Vai ir pareizi, ja nu kaut kas notiek, ka pilnīgi visi zinās, kur doties un kur patverties. Šobrīd aktīvi diskutējam arī ar konkrētās jomas, aizsardzības, militārās jomas pārstāvjiem, un pilnīgi droša slēdziena nav. Esam piesardzīgi ar vietu izziņošanu, baidoties, vai tas neapdraud iedzīvotāju drošību," vietvaras pārstāvju bažas pauda Upīts.

Domei esot gatavs arī rīcības algoritms, ja patvertnes būs nepieciešamas, – katrai no tām esot iecelta atbildīgā persona, kurai piekļuve telpai ir ir 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. "Šīs personas zina savus pienākumus apdraudējuma gadījumā – kur jādodas, kam jāziņo, kā jārīkojas."

Vairākumam jaunjelgaviešu vietas patvertnēs nav

Novada domei arī vaicāju, vai Jaunjelgavā iedzīvotājiem būs pieejamas tikai divas publiskas patvernes. Sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne uz šo jautājumu atbildēja, norādot, ka Jaunjelgavā par patvertnei daļēji piemērotām atzītas telpas četrās ēkās. Līdzās manis "atrastajām" bērnudārzā un pārvaldes ēkai, slēpnim piemērotas arī telpas skolas ēkā un kultūras centrā. Sarēķināts, ka vietas visās patvertnēs pietiek 685 cilvēkiem un arī secināts, ka pilsētā vairāk nav publisku patvertņu ierīkošanai piemērotu telpu. Kur slēpsies pārējie vairāk nekā 1000 cilvēki – atbilžu pagaidām nav.

Piemēram, bērnudārzā un skolā patvērumu uzbrukuma gadījumā varēšot rast pilnīgi visi audzēkņi un darbinieki, vērš uzmanību Vectirāne. "Pašvaldība ir iecerējusi pakāpeniski uzlabot patvertnēm piemērotās telpas, pieejamā finansējuma ietvaros," viņa norāda e-pasta atbildes vēstulē un arī pauž, ka telpu pielāgošanai finansējumu novads cer saņemt, no Eiropas Savienības fondiem un citiem avotiem.

Arī mūsu ģimenē, kur valda satraukums par iespējamu Krievijas iebrukumu Latvijā, viedokļi par patveršanos ir krasi atšķirīgi. Kamēr es meklēju iespējamās patveršanās vietas Jaunjelgavā, mamma paziņo, ka viņa gaisa trauksmes gadījumā iešot uz savu pāris simtus metru attālo mazdārziņu un gaidīšot. Arī dzīvesbiedrs spriež, ka skriešana uz vairāk nekā kilometru tālo publisko skolas patvertni nav droša, jo tieši apdzīvotās vietas būšot reālāks mērķis nekā nomaļā viensēta ielas galā. Sliktākajā gadījumā var iet uz krūmos un zālē ieaugušo pagrabu ābeļdārzā, bet kā reālāko rīcības scenāriju – mesties uz pagrabiem kaimiņu viensētās.