Lai veicinātu tautiešu reemigrāciju, valsts finansiāli atbalstīs uzņēmējdarbības sākšanu Latvijas reģionos

Kopš darbojas reemigrācijas koordinatoru tīkls, Latgalē atgriezušies visvairāk cilvēku, kopumā runa ir par 18 ģimenēm. Atgriezties viņus pamudina ne vien īpašā saikne ar dzimteni, bet arī iespēja ar valsts atbalstu uzsākt savu biznesu.

Kā norāda reemigrācijas koordinatore Latgalē, Astrīda Leščinska, kura kopš marta sazinājusies ar vairāk nekā pus tūksti aizbraukušajiem – cilvēki vēlas atgriezties, taču šo lēmumu nevar pieņemt vienā dienā. Ārzemēs ir darba saistības, īres līgumi. Cilvēki grib zināt, kas viņus atgriežoties sagaidīs. Tāpēc Astrīda palīdz ar praktiskiem padomiem.

"Ir tādi, kas atrod paši darbu, un mājvietas, bet ir kam vajag ir tādi, kas paši atrod darbu, ir tādi, kuriem vajag psiholoģisku atbalstu un norādīt, kur aiziet, kur uzrakstīt iesniegumu un kur," skaidro Leščinska.

Koordianore novērojusi tendenci, ka atgriezties sāk jaunā paaudze – kas uzaugusi ārzemēs. Daudzi iekrājuši naudu, vēlas šeit uzsākt biznesu. Turklāt septembrī reemigrnati varēs saņemt arī valsts atbalstu savas uzņēmējdarbības veidošanai tieši Latvijas reģionos, kopumā katrā novadā šāds atgriešanās atbalsts būs pieejams vismaz četriem projektiem līdz 9000 eiro, puse summas gan jāiegulda arī pašiem.

"Viņi ir lolojuši šo ideju, ārzemēs strādājot, ka viņi kaut ko uzsāks mājās, idejas ir dažādas, atklāt īsti nevaru, bet tās ir skaistumkopšanas nozare sievietēm, vīrieši vairāk vēlas meistardarbnīcas, metālapstrāde, kokapstrāde, kaut ko tādu," saka Leščinska.

Maija un Kristaps Hartmaņi ar mazo meitiņu šovasar no Lielbritānijas atgriezušies sievas dzimtajā pusē Rēzeknē. Palīdzējusi arī saziņa ar reemigrācijas koordinatori Latgalē: "Tagad mums ir vieta bērnu dārzā, esam rindā uz pašvaldības dzīvokli un vispār tas morālais atbalsts, ko viņa man sniedz, ik dienu viņa prasa, ka jums iet, kā ar darbu, kā intervijā gāja. Tas morālais ir svarīgs, ka zini, ka šeit tevi gaida un šeit tevi atbalstīs. Tas jau daudz ko nozīmē!"

Kristaps darbu tirdzniecībā atradis teju uzreiz pēc atgriešanās: "Pirmām kārtām man bija, ka sirdī gribas atpakaļ mājas, tas visvairāk nostrādāja. Par darbiem es neuztraucos, es zināju, ka tāpat darbu varēšu dabūt Latvijā un tā nav problēma, tas ir kā kurš uztver to problēmu un par cik ir gatavs strādāt."

Arī Hartmaņi pieteiksies valsts uzņēmējdarbības atbalstam, viņi lolo ieceri par ēdināšanas uzņēmumu: "Ir plāns pieteikties, jo braucām uz šejieni ar domu, ka sāksim savu uzņēmumu, un tas ir tas, ko mēs gribējām, tas tomēr ir priekš sevis un koordinatore ir devusi visu informāciju, tagad gaidām nākošos soļus un ceram, ka dabūsim to grantu."

Sabiedrības attieksme pret reemgrantiem gan aizvien ir divējāda. "Tie, kas atbalsta, ir tie, kas ir bijuši ārzemēs. Un tie, kas nav bijuši ārzemēs, viņi nesaprot, kāpēc mēs braucam atpakaļ un saka – priekš kam jūs braucat atpakaļ? Tur jums taču lieliski! Bet viņi nav tur bijuši un redzējuši, es tur 11 gadus nodzīvoju, un man vienalga vilka uz mājām. Tās domas ir dalītas, bet mēs cenšamies turēties pie pozitīvā. Man vairāk Anglijā bija tie cilvēki, kas prasīja: ko jūs tur darīsiet? Tur tak nav ko darīt! Bet te ir ko darīt, un ja gribas kaut ko darīt, tad vienmēr atradīsi."

Pirms divarpus gadiem Latvijā atgriezās arī Maijas vecāki. Viņi paši saviem spēkiem atvēruši nelielu veikaliņu Maltā, kur kā nišas produktus tirgo mājas kūpinājumus un itāļu saldējumu: "Motivācija bija, ilgas pēc mājām, tur neko nevar izdarīt, tavas saknes ir tavas saknes, tu gribi uz mājas visu laiku. Mēs vairs nevarējām, un materiālais aizgāja mums otrajā plānā, pirmajā plānā iznāca tas garīgais, un sapratām, ka esam pietiekoši jauni, ka mēs arī Latvijā varēsim iet uz priekšu."

Gunta atzinīgi vērtē, ka jaunie atbraucēji nu var pieteikties uz valsts atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, tas daudziem kalpošot kā atspēriena punkts: "Laikam visiem, kas kaut ko grib uzsākt, kas kaut ko grib uzsākt – ir jāzina , ko tu gribi! Nevis "aj, kaut kas kaut tā", bet ko tu gribi. Ej uz to mērķi."

Lai arī šis reemigrācijas pilotprojekts, kas turpināsies līdz gada beigām spēs aptvert vien nelielu daļu atbraukušo, tomēr tas parāda, ka ar salīdzinoši mazu valsts atbalstu, cilvēki ir gatavi braukt atpakaļ un strādāt šeit.