Latvijā meklē skolas, kas varētu mācīt bēgļu bērnus
Izglītības ministrija apzina skolas, kurās varētu mācīties bēgļu bērni. Tikmēr pašām mācību iestādēm ir ļoti daudz neskaidrību.
Vairumam Latvijas skolu nav pat ne mazākās pieredzes bēgļu skološanā. Visticamāk, pēc dažiem mēnešiem šeit nonāks simtiem bēgļu. Līdz ar to uz Izglītības ministrijas jautājumiem par gatavību uzņemt gaidāmo bēgļu bērnus, skolas atbild ar pretjautājumiem – cik daudz naudas par katra bēgļa apmācību saņems, vai mazos patvēruma meklētājus būs jāskolo?
Ministrija daudzos jautājumos vēl rausta plecus – piemēram, nav zināms, cik mazo patvēruma meklētāju būs jāskolo un kāds būs viņu zināšanu līmenis.
Pagaidām viena bēgļa skološanai valsts pusgadā atvēl 567 eiro. Ar to ir jāpietiek gan mācību materiāliem, gan pedagoga atalgojumam. Taču skolās uzsver – ar šo naudu ir par maz.
Pagaidām tiek plānots, ka patvēruma meklētāji, kuriem jāiet skolā, vienu līdz trīs mēnešus uzturēsies patvēruma meklētāju centrā, kur kā ar pieaugušajiem, tā ar bērniem individuāli strādās psihologs un latviešu valodas skolotājs. Pēc tam ģimenes nosūtīs uz pašvaldībām, kur mazie uzsāks skolas gaitas. Klases solā būs jāsēžas arī analfabētiem, ja tādi būs. Gaidāmos bēgļus skolos tikai latviešu plūsmas skolās.
Foto:
Dažām skolām pieredze ir – turklāt pozitīva
Piemēram, Rīgas 15. mazākumtautību vidusskolā sešu gadu laikā skoloti 72 bērni, kuru vecāki dažādu iemeslu dēļ nonākuši Latvijā. Aptuveni 30 šo bērnu vecāki atraduši darbu Latvijā vai arī ir studējuši kādā no mūsu valsts augstskolām. Tie pārsvarā ir cilvēki no bijušajām PSRS republikām, piemēram, Uzbekistānas un Tadžikistānas.
Taču vairāk nekā 40 bijuši patvēruma meklētāju bērni, to vidū – no Afganistānas, Sīrijas, Irākas.
Skolas direktore stāsta, ka mācību metodes atšķiras. Piemēram, ja bērns pārzina krievu valodu, viņam tiek nodrošinātas papildu latviešu valodas stundas un vēlāk šis skolnieks iekļaujas kādām no klasēm kopā ar vietējiem bērniem. Ja bērns pārzina tikai dzimto valodu, viņam tiek nodrošināta individuāla apmācība.
Direktores novērojumi liecina, ka iebraucēju bērni ir centīgi mācībās un aktīvi skolas saviesīgajā dzīvē. Piemēram, kāds ķīniešu zēns izrādījis iniciatīvu vadīt un spēlēt klavieres skolas koncertā. Sanākušie skolēnu vecāki par to esot bijuši sajūsmā.
Cittautu bērnus māca arī Jelgavā un Dobelē
Pieredze patvēruma meklētāju bērnu skološanā, gan daudz mazākos apmēros, ir arī citās skolās un ne tikai Rīgā. Pa kādam bēglim skolojas Jelgavā un Dobelē. Taču uz pārējo fona īpaši izceļas Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola. TV3 ziņas jau vēstīja, ka septembrī tur skolas gaitas uzsāka tīnis no Afganistānas Kamrans Aijubi. Izrādījās, ka viņš ir analfabēts. Skolotāja vēl tikai mācās ar puiku saprasties un strādā ar viņu individuāli.
Skaties video!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
