Latvija paliek mazāka! Strauji brūk Jūrkalnes stāvkrasts

Tādējādi krasta līnija pa metram vien pārvietojas uz austrumiem. Tomēr eksperti saka, ka tas ir dabisks process, kuru ietekmēt ne var, ne vajag.

Jūrkalnes stāvkrasts vietām sasniedz pat 20 metru augstumu – tas izskatās patiesi mežonīgs un skaists. Īpaši tagad, kad jūras viļņi nesen nobrucinājuši vairākus metrus no kāpas. Zemē joprojām redzamas koku saknes un zari. Un process nemitīgi turpinās.

Labragciemā jūra šogad aizskalojusi jau desmitu metrus Latvijas piekrastes. Un citos gados postījumi bijuši vēl lielāki. Kā stāsta vietējie, pirms dažām desmitgadēm tur, kur šobrīd skalojas jūra, vēl rakti kartupeļi un sēti rudzi.

2005. gada lielā vētra 10 metrus zemes Latvijas aizskalojusi tikai vienā naktī. Un nemitīgi sarūkošā krasta dēļ jūrkalniešiem gadu gaitā nācies pārcelt vairākus piejūras ceļus. Tomēr mājas apdraudētas pagaidām nav. Un vispār par jūras ienākšanu neviens te īpaši nesūdzas.

Mareks

Jūrkalnes novada iedzīvotājs

Nu, laikam jau gar krastu nedrīkst staigāt, cits jau nekas. Nu tajās bīstamajās vietās.

Tā vietā jūrkalnieši labprāt gremdējas atmiņās par to, cik tālu kādreiz stiepusies zeme.

Dainis

Jūrkalnes novada iedzīvotājs

Mamma vēl saka, ka kāpostu lauks ir bijis un vēl kalns uz augšu. Cik mamma atceras, 100 metrus gandrīz paņēmusi ir jau.

Vistuvāk, aptuveni 200 metrus no krasta šobrīd ir viesu nams "Imantas". Tā saimnieks Ingus Antanovičs atzīst, ka krasta brukšana ne tikai piesaista tūristus, bet sagādā arī raizes. Piemēram, šogad jūrā noslīkusi ugunskura vieta, kā arī īpašs izcilnis, kuru nepārspējamā skata dēļ daudzi pāri bija izvēlējušies laulību ceremonijām.

Ingus Antanovičs

Viesu nama "Imantas" pārvaldnieks

Protams, visvairāk izsaka viļņu erozija. Viļņi no apakšas skalo krastu, pārkarīte rodas, viņa brūk lejā. Parasti, kad ir normāla ziema ar mīnus temperatūrām, tad ir gan krasts sasalis, gan ledus barjera veidojas un viļņi netiek pie krasta. Šeit mēs ,kā redzam, jau šodien nelieli pusmetrīgi viļņi var būt nu maksimāli pusmetrs, viņi jau sit pa krastu. Un tas šogad notiek regulāri. Tāpēc arī šogad ir tik liels šis nogruvums.

Krasta eroziju pētījušais ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis norāda, ka viss 25 kilometru posms no Pāvilostas līdz Užavai erozijas rezultātā gadā vidēji zaudē jūrai metru.

Jānis Lapinskis

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents

Apmēram 10 gadus vai pat vairāk tajā vietā krasts bija aprimis, atkāpšanās nenotika. Un šoreiz vienā epizodē atkāpās uzreiz par 10 līdz 15 metriem. Principā sanāk, ka tas vidējais krasta atkāpšanās ātrums tik tiešām ir ievērots.

Siltais un mitrais laiks gan mazliet veicinot krasta nestabilitāti, jo mālainā zeme ir piesātināta ar ūdeni. Tomēr dabā iejaukties nevajagot. Krasta līniju būtu iespējams nostiprināt, bet tas prasītu milzu līdzekļus un eksperta vērtējumā nav arī nepieciešams. Erozija ir dabisks process, citviet Latvijā skaistās krasta līnijas posta cilvēka iejaukšanās.