Latvijā pareizi apstrādā 19% bateriju, parējās turpina piesārņot vidi un bendēt cilvēkus

Mazāk nekā piektā daļa (19%) Latvijā nopirkto bateriju pēc to izlietošanas tiek nodotas bīstamo atkritumu savākšanas punktos. Pārējās labākajā gadījumā nonāk atkritumu poligonos, bet sliktākajā – mežos un ūdenstilpēs.

2015. gada 10. februārī 7:40

Natālija Valdniece, 900 sekundes

Tikmēr viena zemē nomesta tā dēvētā "pirkstiņbaterija" piesārņo kvadrātmetru augsnes, un postošā ietekme turpinās gandrīz gadsimtu.

Baterijas videi un cilvēkam ir īpaši kaitīgas preces – tās satur ne gluži pilnu Mendeļejeva tabulu, bet daudz no tās, piemēram, cinku, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu, arsēnu, selēnu, hromu.

Ja baterija nonāk ūdenī, tās korpuss īsā laikā sarūsē, čaulītes atveras un kaitīgās vielas nonāk augsnē un ūdeņos. Tālāk tās uzņem arī augi, dzīvnieki un cilvēki. Tas nozīmē, ka cilvēka organismā var nonākt dažādi smagie metāli, toksiskās vielas, kas uzkrājoties veicina dažādas saslimšanas.

Kamēr Latvijā pareizi tiek apstrādāti vien 19% izlietoto bateriju, attīstītākās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā, bīstamo atkritumu punktos, nevis parastajās atkritumu urnās nonāk 60–70% izlietoto bateriju. Tiesa gan, par bateriju bīstamību Eiropā sāka runāt krietni senāk nekā pie mums, arī atkritumus sākām šķirot vēlāk.

Kopumā Latvijā ir trīs tūkstoši bateriju savākšanas punktu. Šis skaits pēc speciālistu atzinuma ir pietiekams, galvenais esot turpināt izglītot iedzīvotājus.

Visas izlietotās baterijas pēc savākšanas aizceļo uz pārstrādi ārpus Latvijas robežām.