Latvijas iedzīvotāji iecietīgi pret krāpšanos

Iedzīvotāji ir samērā iecietīgi pret dažādām maza mēroga krāpnieciskām darbībām, secināts firmas SKDS socioloģiskajā aptaujā. Visvairāk iecietīgi iedzīvotāji ir par to, ja viņiem par pirkumu vai pakalpojumu netiek izsniegts čeks – par to atbildīgajām iestādēm noteikti ziņotu 15% iedzīvotāju.

2017. gada 29. martā 20:28

LNT Ziņas

Aleksis Zoldners

Par nelegālu degvielas tirdzniecību noteikti ziņotu 27%, bet 28% noteikti ziņotu par neoficiālu maksājumu pieprasīšanu, lai saņemtu pakalpojumus valsts vai pašvaldību iestādēs. Pēc sociologa Arņa Kaktiņa domām, šie dati liecina, ka iedzīvotāju tolerance pret krāpniecību ikdienā ir augsta.

Arnis Kaktiņš

sociologs, SKDS direktors

Patiesībā tā ir mazākā daļa iedzīvotāju, kas uzskata, ka situācijā, kad viņi sastopas ar viena, otra, trešā veida krāpniecisku vai vienkārši negodīgu darbību, ka par to būtu noteikti jāziņo valsts iestādē. Ja skatāmies par tādām lietām kā konkurences cigarešu tirdzniecība vai vienkārši kases čeku neizsišana, tad šeit jāsaka, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotājiem ar to nav būtisku problēmu.

Lai kopīgi cīnītos pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, šodien Finanšu ministrijas vadībā sākta sociāla kampaņa "#atkrāpies", kurā iesaistījušās 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri. Kampaņas veidotāji to pozicionē kā pretkrāpšanas kustību ar samērā ambiciozu mērķi – ilgtermiņā panākt iedzīvotāju nulles toleranci pret krāpšanos mūsu valstī.

Ilze Cīrule

VID ģenerāldirektore

Mēs esam sapratuši, ka ar soda metodēm vien mēs nekad nevarēsim panākt tādu kopēju uzlabošanos situācijai Latvijā, kad visi sāks godprātīgi maksāt nodokļus un mēs spēsim papildināt valsts budžetu, tā kā tas varbūt ir plānots un kā no mums sagaida.

Kampaņa izmaksājusi 15 000 eiro.