Latvijas veselības aprūpes sistēmā gaidāmas lielas pārmaiņas
Lielas pārmaiņas Latvijā gaidāmas veselības aprūpē. Valdība pirmdien, 25. septembrī, konceptuāli atbalstīja Veselības nozares finansēšanas likumprojektu, kas paredz, ka no nākamā gada valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus pilnā apmērā saņems tikai nodokļu maksātāji.
Joprojām gan ir daudz neskaidrību, – piemēram, kā nodokļu nemaksātāji par īpašu samaksu tomēr varētu saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Tāpat nav skaidrs, cik lielā mērā būs atrisināta rindu problēma.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts iepriekš izraisīja asas diskusijas. Mediķu arodbiedrība izvirzīja savas prasības. Daudz bija strīdu, – kurš turpmāk būs tiesīgs saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus.
Pēc asām debatēm nolemts sociālā nodokļa maksātājus nodalīt no nemaksātājiem. Proti, ja sociālās iemaksas tiek veiktas kaut vai no minimālās algas, – valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt pilnā apjomā. Savukārt nodokļa nemaksātāji saņemtu neatliekamo palīdzību, primāro aprūpi un ārstēšanu no onkoloģiskām, psihiatriskām un infekciju slimībām. Nemaksātāji gan paši varēs pieteikties sistēmai, maksājot ikmēneša nodevu, vienu procentu no minimālās algas, jeb 4,3 eiro. Tomēr joprojām nav skaidrs, kam nodeva būs jāpārskaita.
Tā doma ir patiesībā motivēt un parādīt to, ka, maksājot sociālās iemaksas, jums ir labs valsts pakalpojums veselības aprūpē. Nemaksājot – šai sistēmai var pieteikties caur šo iemaksu.
Veselības ministrijā lēš, ka valstī ir apmēram 300 000, kuri neveic sociālās iemaksas. Tikmēr "Vienotībā" uzsver šis likumprojekts nerisina sasāpējušo jautājumu – veselības aprūpes pieejamību un pacientu līdzmaksājumu samazināšanu.
Mēs ceram, ka nākamajos trijos gados tam maksājumam vajadzētu samazināties no 40 uz kādiem 15%, un, protams, laiks, kādā cilvēks saņem pakalpojumu, šim likumam vajadzētu sniegt atbildi. Tā kā mēs esam piedāvājuši to, ka šis ir tikai pārejas likums, un gada laikā ir jāizstrādā valsts veselības apdrošināšanas likums.
Finanšu ministrijā norāda, ka veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas principi ir jāatrunā atsevišķā likumā un tas jāizdara līdz nākamā gada beigām.
Finanšu ministrija arī no savas puses visu laiku ir uzturējusi šo jautājumu, ka mēs nevaram runāt tikai par finansējumu, ka mums tikpat svarīga ir šī apdrošināšana. Jāsaprot, ka nozarei svarīgākā ir tā daļa, kas runā par finansējuma piesaisti nozarei kopumā, jo viņus jau mazāk interesē tā apdrošināšanas daļa. Tas ir premjera uzdevums, – stingri prasīt to otru pusi.
Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta anotācijā ir iekļauta apņemšanās paaugstināt mediķu algas un līdz 2020. gadam veselības aprūpes finansēšanai novirzīt 4% no iekšzemes kopprodukta. Algu pielikums mediķiem būs atkarīgs no viņu noslodzes. Iecerēts, ka ārsts slimnīcās nākamgad par slodzi saņems vidēji 1270 eiro – šobrīd tie ir 859 eiro par slodzi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
