Latvijas zinātnieki dodas uz ziemeļiem pētīt ledāju

Galvenais uzdevums būs pētīt pulsējošos ledājus un ievākt datus par globālās sasilšanas ietekmi.

"Ņemot vērā mūsu pieredzi iepriekšējās ekspedīcijām, mums lielākā daļa iekārtu ir divos eksemplāros," viens no vadošajiem ekspedīcijas pētniekiem Jānis Karušs norāda, ka šī būs jau sestā ekspedīcija, tāpēc viņi balstās uz pieredzi, kas rāda, ka pētniecības veikšanai ir jānodrošinās dubultā.

Pētnieks atklāj, ka ekspedīcijā cer uzzināt par nogulumiem, kas ir zem ledāja.

"Pašu ledāju mēs pētīsim ar ģeoradaru, mums vajag dziļāk ieskatīties, un tāpēc vajag mikroseismikas iekārtu," norāda Karušs.

Ledājs, kuru jau pēc dažām dienām gatavojas pētīt zinātnieki no Latvijas, atrodas Svalbāras arhipelāga Špicbergenas salā, kas ir Norvēģijai piederoša teritorija.

Ekspedīcijas dalībnieks, pēcdoktorantūras pētnieks Kristaps Lamsters norāda, ka viņiem visas divas ar pusi nedēļas, ko viņi pavadīs Špicbergenā, būs jāmitinās Polijas Nikolaja Kopernika vārdā dēvētās Universitātes bāzē, jo apkārtnē sastopami polārlāči.

"Nedrīkstam doties ārpus bāzes pa vienam, visiem jāpārvietojas grupā, līdzi jābūt ierocim, satelīttelefonam, nedrīkstam palikt teltī," saka Lamsters.

Lāču dēļ pētnieki uz neparasto, pulsējošo ledāju un atpakaļ katru dienu mēros 30 līdz 35 kilometrus.

Lamsters norāda, ka pieliktās pūles ir tā vērtas. Pirmkārt, pulsējošie ledāji joprojām nav pilnībā izpētīti. Taču, kas vēl svarīgāk, pētniecība sniegs papildu zināšanas par to, kas notiek ar ledājiem globālās sasilšanas iespaidā un kā tas ietekmē pasaules okeānus.

Kopumā četri pētniek ceļā ņem vairāk nekā 160 kilogramus ekipējuma, kas ir apģērbs un dažāda tehnika. Špicbergenā, kas atrodas 1300 kilometrus no Ziemeļpola, pašlaik ir polārā diena un kā visā Ziemeļu puslodē – vasara. Tāpēc tur temperatūra svārstās ap 0 grādiem.