Pēc Briseles gaiteņu līkločiem Latviju sasniegušas jaunās un dārgās kovida tabletes "Paxlovid"

Lai arī joprojām efektīvākais veids sevis pasargāšanai no inficēšanās ar Covid-19 vai vismaz smagas slimības gaitas un pat nāves novēršanai ir vakcinācija, farmācijas uzņēmumi turpina strādāt pie medikamentu radīšanas cīņai ar kovida izraisīto saslimšanu.

Viens no pazīstamākajiem uzņēmumiem šajā lauciņā ir ASV farmācijas milzis "’Pfizer’’, kurš izstrādājis tabletes "’Paxlovid’’. Klīniskajos pētījumos apstiprināts, ka jaunās Covid-19 zāles par gandrīz 90% novērš hospitalizāciju un nāvi riska grupās. Tāpat tabletei vajadzētu būt efektīvai pret mutācijām, kas raksturīgas Covid-19 omikrona paveidam.

Nu šie medikamenti sasnieguši arī Latviju, taču ceļš nebūt nav bijis rozēm kaisīts.

ES kopīgā iepirkuma noslēgšana prasa gandrīz gadu

Jau vairāk nekā pirms gada, 2021. gada 16. decembrī, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) apstiprināja ASV farmācijas uzņēmuma "’Pfizer’’ zāles pret Covid-19 – tabletes "’Paxlovid’’ – izmantošanai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Taču aicinājums Eiropas Komisijai (EK) tās reģistrēt lietošanai izskanēja vien šī gada sākumā, 27. janvārī, un nākamajā dienā EK tās arī reģistrēja.

Liela daļa ES dalībvalstu tūliņ izteica vēlmi "’Paxlovid’’ iegādāties, tostarp arī Latvija un mūsu kaimiņi – Igaunija. Sākotnēji izskanēja ziņas, ka mūs un zāļu tirgu kopumā "’Pfizer’’ jaunais medikaments varētu sasniegt šī gada marta beigās vai aprīļa sākumā, taču farmācijas uzņēmums Eiropas Komisijai izrādījās "’ciets rieksts’’ – vienošanās noslēgšana par kopīgu ES dalībvalstu iepirkumu nevedās tik raiti. Un, kā izrādās, "’Pfizer’’ pat mēģinājis EK nosacīti apiet, vairākām valstīm personīgi piedāvājot noslēgt līgumu par "’Paxlovid’’ iegādi.

Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR 23. aprīlī rakstīja, ka iemesli tam, kāpēc EK un "’Pfizer’’ vienošanās ir iekavējusies, ir, jo ASV uzņēmums īsti nevēlas veikt kompromisus un pat piedāvājis EK nepieņemamus nosacījumus, tostarp pārāk īsu zāļu derīguma termiņu, proti, sešus mēnešus.

"’Tas, ko mēs zinām, ka farmācijas uzņēmums ir pieņēmis taktiku slēgt atsevišķus līgumus ar katru valsti, lai nebūtu jātaisa kopīgs iepirkums ar ES,’’ ERR aprīlī skaidroja Igaunijas Slimokases pārstāvis Sanders Rajamē. "’Iemesls, kāpēc viņi vēlas to darīt, ir tāds, ka tas dod ražotājam iespēju noteikt sev vēlamāku [medikamentu pārdošanas] cenu.’’

Arī Igaunija saņēmusi individuālu piedāvājumu no "’Pfizer’’, taču atteikusies un nolēmusi gaidīt kopīgo ES iepirkumu, jo tika lēsts – tādā veidā medikamentu cenu būs iespējams nokaulēt. Tajā pašā laikā, piemēram, Itālija, Francija, Vācija un Beļģija gan piekritušas "’Pfizer’’ piedāvājumam un noslēgušas individuālus "’Paxlovid’’ iegādes līgumus.

Galu galā šī gada 23. novembrī EK un "’Pfizer’’ beidzot panāca vienošanos par ES kopīgo "’Paxlovid’’ iepirkumu, kas būs spēkā 12 mēnešus un ietver 13 Eiropas Ekonomiskās zonas valstis, Eiropas Savienības jau esošās un kandidātvalstis, kuras kopumā no uzņēmuma iegādāsies 3 427 517 zāļu devas.

Eiropas Komisijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Stefans de Kērsmākers "’tv3.lv’’ norāda – jāsaprot, ka dažas sarunas norit ātrāk, bet citas prasa laiku. Runājot par konkrēto vienošanos ar "’Pfizer’’, teju gadu ilgās pārrunas ļāvušas noslēgt stabilāku kopīgo iepirkumu, kas piedāvā vienādus nosacījumus visām iesaistītajām valstīm. Un, neraugoties uz to, ka vienošanās panākšana prasīja salīdzinoši ilgu laiku, joprojām ES dalībvalstis izrāda lielu interesi par medikamentu iegādi un pievienošanos kopīgajam iepirkumam.

Kāpēc kopīgais iepirkums bija nepieciešams, ja "’Pfizer’’ piedāvājis noslēgt arī individuālus līgumus? De Kērsmākers paskaidro, ka kopīgais iepirkums var nodrošināt vienlīdzīgāku piekļuvi medikamentiem, uzlabot piegāžu drošību, noteikt konkurētspējīgāku cenu un nodrošināt iepirkuma caurredzmību. Vienlaikus viņš atzīmē, ka kopīgais iepirkums nevienā brīdī neliedz ES dalībvalstīm "’Paxlovid’’ un citas medicīnas preces iegādāties tieši no piegādātāja.

720 eiro par vienu zāļu devu

Viena no lielākajām neskaidrībām kopš paša sākuma bija "’Paxlovid’’ tablešu vienas devas jeb piecu dienu ārstēšanas kursa izmaksas. Vispirms jaunās Covid-19 zāles "’Pfizer’’ pārdeva ASV valdībai, kurai par vienu devu noteica cenu 530 ASV dolāri jeb aptuveni 500 eiro. Tiesa, jāpiebilst, ka ASV iegādājās 10 miljonus zāļu kursu, kas, iespējams, ļāva maksāt mazāk, vēsta "’Fox Business’’.

Arī Ķīnas veselības sistēmas platforma decembra sākumā piedāvāja tiešsaistē iegādāties "’Paxlovid’’ medikamentus, kuru viena deva tika pārdota par 2980 juaņām jeb aptuveni 401 eiro, ziņo "’Reuters’’. Jāpiebilst, ka nav zināms, cik daudz zāļu devu Ķīna bija iepirkusi un tālāk piedāvāja iegādāties iedzīvotājiem.

Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR 20. decembrī paziņoja, ka kaimiņvalsts beidzot ir saņēmusi ilgi gaidīto 4000 "’Paxlovid’’ devu kravu, lai arī sākotnēji lēsa – iegādāsies vismaz 10 000 devas. Medikamentu iepirkumā iztērētā summa nav norādīta, taču iepriekš igauņu ģimenes ārsts Argo Lätt rīta programmā "’Terevisioon’’ stāstīja, ka piecu dienu zāļu kurss varētu izmaksāt no 650 līdz 750 eiro.

Arī Latvijas valdība 20. decembrī apstiprināja VM lūgto papildu finansējumu nozarei, kur no 22 miljoniem eiro 361 tūkstotis (ar PVN) tiks piešķirts Nacionālajam veselības dienestam (NVD) "’Paxlovid’’ iegādei. Nauda zāļu iegādei piešķirta no "’Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem’’. Dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Sintija Gulbe "’tv3.lv’’ pastāsta, ka par piešķirto finansējumu iegādātas 500 jauno Covid-19 zāļu devas.

Attiecīgi viena "’Paxlovid’’ deva Latvijai izmaksās 722 eiro, kas sakrīt ar igauņu sākotnēji prognozētajām iespējamajām izmaksām.

Šis finansējums ticis rezervēts jau iepriekš, arī iepirkums jau ir īstenots iepriekš. VM valdībai vien lūgusi apstiprināt pēcapmaksas rēķinu un tam novirzīt konkrētu summu.

EK sabiedrisko attiecību pārstāvis Stefans de Kērsmākers "’tv3.lv’’ norāda, ka konfidenciālo līguma saistību dēļ nedrīkst atklāt, par kādu iepirkuma summu EK un "’Pfizer’’ galu galā vienojušies. Līdz ar to varam tikai pieņemt, ka arī igauņi un citas kopīgajā iepirkumā iesaistītās valstis maksā līdzīgi Latvijai.

500 devas sākotnējo 5000 vietā

Jāpiebilst, ka neilgi pēc zāļu reģistrēšanas lietošanai Eiropas Savienībai, Latvijas Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders LTV stāstīja, ka iecerēts iepirkt 5000 "’Paxlovid’’ devu. Taču tagad zināms – NVD iegādājusies desmit reižu mazāk jeb 500 devas.

Valdības 20. decembra rīkojuma projekta anotācijā lasāms, ka VM patiesi bija pieteikusies 5000 jauno Covid-19 medikamentu devām un 1. marta valdības sēdē nolēma sākotnēji pieteikto daudzumu nemainīt. Attiecīgi VM bija aplēsusi, ka pieteikto zāļu devu iegādei kopumā būs nepieciešami 3 724 000 eiro, kas tiktu segti no 2022. gada budžeta sadaļas "’Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem’’. "’Paxlovid’’ kļūstot pieejamam, NVD ministrijas uzdevumā pieteicās pirmajām 500 devām, kurām tad arī piešķirts pēcapmaksas finansējums 361 tūkstoša apmērā.

Tiesa, šobrīd nepieciešamība pēc jaunajiem Covid-19 medikamentiem ir mainījusies. Kā "’tv3.lv’’ skaidro VM preses sekretāre Barbara Ālīte, ministrijas Covid-19 infekcijas ierobežošanas farmācijas apakšgrupa galu galā rekomendējusi Latvijai neiegādāties visus sākotnēji pieteiktos 5000 zāļu kursus. Turpretim rekomendēts pa daļām iegādāties 1000 devu – sākotnēji pirmās 500, bet, ja radīsies nepieciešamība, arī nākamās 500, kas jau tiktu iegādātas nacionālā līmenī.

"’NVD Eiropas Komisijas centralizētā iepirkuma ietvaros pieteicās 500 "’Paxlovid’’ kursiem. Gadījumā, ja 2023. gadā būs nepieciešams iegādāties vēl otros 500 kursus, VM sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem,’’ piebilst Ālīte.

Medikamenti – valsts apmaksāti?

Iepriekš minēts, ka sākotnēji jaunās Covid-19 zāles, kuru uzdevums ir samazināt vīrusa vairošanos organismā, izmantos slimnīcās. Bet aptiekās tās varētu būt nopērkamas vien tālākā nākotnē. NVD pārstāve Sintija Gulbe "’tv3.lv’’ norāda, iegādātās "’Paxlovid’’ 500 devas jau ir sasniegušas Latviju un tiek izmantotas pacientu ārstēšanā.

"’Pašlaik medikamentu plānots lietot tikai stacionārā ārstēšanā jeb pacientiem, kuri atrodas slimnīcā. Ambulatori to nav paredzēts izmantot,’’ skaidro Gulbe.

VM preses sekretāre Barbara Ālīte vēl piebilst, ka pirmās 500 devas nogādātas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā. Tur tad slimnīcas konsīlijs lemj, kuru pacientu ārstēšanai medikamenti tiek izmantoti.

ERR vēsta, ka Igaunijā medikamenti no nākamā gada janvāra tiks izmantoti  līdzīgiem mērķiem – hospitalizētu riska grupu pacientu ārstēšanai. Tāpat Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds aktīvi strādā pie tā, lai pēc iespējas drīzāk "’Paxlovid’’ būtu pieejams aptiekās kā recepšu zāles.

Jāpiebilst, ka tika arī lēsts – Igaunijas valdība segs absolūti lielāko daļu medikamentu izmaksu pacientu ārstēšanai slimnīcās, taču pacientiem būs jāveic 2,50 eiro liela iemaksa. Gulbe, taujāta, vai arī Latvijā pacientiem par ārstēšanos ar "’Paxlovid’’ jāveic kāda iemaksa, paskaidro – medikamenti pacientiem tiek nodrošināti bez maksas, kā arī pašlaik nav nekādu ieceru par pacienta līdzmaksājuma ieviešanu nākotnē.