Līdz šim miermīlīgs suns Ķengaragā sakož mazu bērnu

sis suns tiesam ir miermiligs redzu vinu katru dienu un tapat vien nekluptu bernam virsu. esmu redzejusi ka ar vinu pastaigajas kopa sieviete ar vel vienu suniti.

tā sieviete, kas sūdzējās par šo suni, neizskatījās pie pilna saprāta.

Tur izskatās, ka viena ģimene vienkārši nolēmusi tikt vaļā no nelaimīga suņa, kurš viens dzīvo uz ielas. Es jau 5 gadus nedzīvoju Rīgā, pirms tam - gadus 3-5 suns pārsvarā bija viens, bet skaitījās, ka viņam ir saimnieks (dažreiz suni redzēju uzticīgi skrienam pakaļ apm.30gadīgam vīrietim bez noteiktas dzīves vietas). Tātad suns vismaz 5 gadus jau dzīvo viens. Varbūt visi, kam sāp, liekam info par atbildīga saimnieka meklējumiem. Varbūt visiem kopā izdodas. Sunīts jau vairs nav jauns, kaut vecumdienas varētu nodzīvot mīlēts.

Vispār jau vajag arī bērniem iemācīt, kā ir jāapietas ar dzīvnieku. Neticēšu, ka bērns "vienkārši gāja garām un suns uzklupa". Tad būtu uzklupis jau iepriekš kādam.

Suns bez iemesla tā pat vien nekož, jo sevišķi ja nav iepriekš nekad to darījis. Izvērtējot pirmās dažas sižeta sekundes, suns ir visai tramīgs un pie svešiem vispār neiet.
Piekrītu, ka sunim vienam tā nav īstā vieta un kautkā ir jārisina jautājums. Ceru tas bērns apzinās, ka vairāk vai mazāk ir parakstījis sunim nāves spriedumu, malacis bērns....

Bet man besī tie visi suņumīļi uķi-puķi! Situācija manā rajonā. Pie vienas daudzstāvenes babulis ar onku ārā tur pieradinātus divus vilkveidīgos suņus. Uzbliezuši šamiem pat būdu, kā iet kaut kur, tad suņi pakaļ iet, jo uzskata tos par saviem saimniekiem. Uz manu aizrādījumu, ka suņiem nav vietas šeit un ka varētu tos mājās tā kā ņemt, tad nē - neesot viņas, tā viņus tikai dažreiz pabaro. Arī dzīvojot mazā dzīvoklī un bla, bla, bla. Tie mierīgie suņi reiz vienai sievietei kurtu pārkoda, jo bija ar savu suni ārā izgājusi. No veikala ar maisiņiem eju jau ar līkumu, jo reāli ir bijusi situācija, kad suņi ielenc un es nezinu uz kuru pusi mukt. Ar sīko arī neomolīgi pastaigāties, kad divi suņi pastaigājās. Zvanīju iestādēm, tā arī pateica, ka patversmes pilnas un kamēr neviens nebūs sakosts uz izsaukumu nereaģēs.

Anita, varbūt varat uzņemties iniciatīvu? Jo šobrīd sanāk ka tie, kuri suni tur pieradinājuši un uztur, to dara pret likumiem. Mēs pasekotu līdzi.

Ļoti žēl šo suni! Dzīvo viens pats! Kad dzīvoju Ķengaragā, katru dienu viņu redzēju, nāca klāt bērniem, sēdēja pie veikala. Viņš pat ielai pāri gāja tikai pie zaļās gaismas! Nav viņš nekāds asins suns! Ne velti, it kā sakostā bērna tēvs nav gatavs rakstīt iesniegumu, un arī kaimiņi visi saka, ka sunītis nav nikns. Varbūt visi kopā varam atrast labas mājas.