Lielos kapus varētu nopirkt valsts, lai tikai tie nenonāktu domes īpašumā
Ilgus gadus novārtā atstātajiem Rīgas Lielajiem kapiem, kuru piederības jautājumu aktualizējuši Skanstes tramvaja līnijas izbūves plāni, tagad uzradušies divi iespējamie pircēji vienlaikus – gan Latvijas valsts, gan Rīgas pašvaldība.
Vispirms kapus atpirkt no luterāņu baznīcas grasījās Rīgas dome, bet Finanšu ministrija, Kultūras pieminekļu sargu rosināta, pašlaik izvērtē, vai izmantot valsts pirmpirkuma tiesības.
1773. gadā izveidotajiem Rīgas Lielajiem kapiem, kuros atdusas tādas vēsturiskas personas kā Krišjānis Barons un Krišjānis Valdemārs, ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Saskaņā ar likumu, ja šāds piemineklis tiek pārdots, valstij uz to ir pirmpirkuma tiesības.
Latvijas luterāņu baznīca nesen piekrita Rīgas domei kapus pārdot par 372 tūkst. eiro, bet Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ar Kultūras ministrijas starpniecību vērsās pie Finanšu ministrijas, lūdzot atrast šo naudu valsts kabatā.
Vienlaikus Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija Saeimā iesniegusi likuma grozījumus, kas paredz piešķirt kapu uzturēšanai 100 tūkst. eiro no valsts budžeta, kā arī aizliegt jebkādu infrastruktūras pārbūvi kapu teritorijā. Tas nozīmētu, ka plānotās Skanstes tramvaja līnijas sliedes drīkstēs iet tikai un vienīgi pa jau esošo Senču ielas asfaltu, un ielu nedrīkstēs ne paplašināt, ne būvēt tai kādus atzarus. Šo likumprojektu nākamnedēļ sāks izskatīt Saeimas komisija.
Ja kapi nonāks valsts īpašumā, visticamāk, atbildība par to restaurēšanu un kopšanu būs jāuzņemas Valsts nekustamajiem īpašumiem. Finanšu ministrija atzīst, ka aprēķinu, cik lielus ieguldījumus tas varētu prasīt, šobrīd nav, jo vēl pat nav konceptuāli izlemts jautājums, vai valsts kapus tik tiešām varētu izpirkt.
Tikmēr Rīgas dome atzīst – vienalga, ko valsts izlems, lai tikai lieki nevilcinās. Likumā noteiktie termiņi nozīmē, ka lēmums par kapu pirkšanu valstij būs jāpieņem vēl pirms pašvaldību vēlēšanām.
Gadījumā, ja valsts pirmpirkuma tiesības neizmantos, pašvaldība sola Lielajos kapos ieguldīt aptuveni 200 tūkst. eiro gadā. 100 tūkst. būšot nepieciešami uzturēšanai – zāles pļaušanai, tīrīšanai, nokaltušo koku izzāģēšanai, ko veiktu "Rīgas meži". Vēl aptuveni 100 tūkst. eiro, – lai sāktu renovācijas darbus, piemēram, restaurētu pirmās kapličas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
