Līvbērzes baznīcā atklāj izcilas 18. gadsimta kultūras vērtības

Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca celta  17. gadsimta beigās un ir vienīgais koka dievnams Jelgavas novadā. Šeit ieradušies mākslas eksperti, lai iepazītos ar nule atrastajām kultūras vērtībām – Līvenu dzimtas koka ģerbonis un metāla plāksne ar aprakstu par Martu Filīpīni fon Lasī. Atrast ko jaunu negadās bieži, jo lielākoties pētniekiem jau ir kāds priekštats par gaidāmo.

"Tu zini, tiešām pēc zārka gala izskatās – vienā pusē un otrā pusē. Ar visu ģerboni un šeit jāizlasa –  precīzi 13. gadā dzimusi kundze un 1760. vai 1769. gadā mirusi grāfiene. Un tad ir uzskaitīti visi statusa elementi viņai. Viņa ir bijusi kundze, bet tiek uzskaitīti amati, kādi viņas vīriem bijuši," saka Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes mākslas eksperte Rūta Kaminska.

Pētnieces prāto, ka apbedījums ir bijis baznīcas teritorijā vai zem tās un zārks iespējams ir sairis, bet no metāla izgatavotie piemiņas fragmenti saglabājušies: "Līdz ar to arī jādomā, kādā sakarā tās lietas te varēja būt un kā viņas nokļuva augšā, kāpēc? Grūti pateikt."

Izpēte dievnamā veikta jau iepriekš, tomēr toreiz par nule atklātajiem priekšmetiem nav bijusi aizdoma.

"Ja tas viss ir pārklāts ar dēļiem, ar apšuvumu, kā tas laika gaitā notiek, netaisot vaļā mēs jau nevaram saprast, vai tur ir kaut kas vai nav. Šie priekšmeti ir saistīti ar piemiņu – tur ir ģerbonis, tur ir uzraksts, bet kas tas ir bijis? Pēc tā laika tradīcijām zārka galos varēja būt novietoti vienā pusē piemēram plāksne ar uzrakstu, par kādu personu ir runa, un otrā pusē ģerbonis," skaidro Kaminska.

Ekspertiem priekšā vēl pamatīgs izpētes darbs, kuru laikā plānots apskatīt arhīvus par baroka laika apbedījumu noformēšanu: "Tā bija savā ziņā tāda teatralizēta izrāde, vecos aprakstos mēs zinām, kas ar Kurzemes hercogieni noticis, tāpat arī ar citiem augstdzimušajiem.Tas bija tāds ļoti nozīmīgs mākslinieciski noformēts process."

Savukārt baznīcas prāvests Arnis Vizbelis uzteic būvnieku vērību, jo tieši viņi bija pirmie, kuri veicot jumta remontdarbus, priekšmetus atraduši: "Bija zināms jau, ka tie dzegas zīmējumi tur ir, es jau viņus biju brīdinājis, lai viņi tur uzmanīgi un saudzīgi skatās, bet nebija cerēts, ka visa siena atklāsies ar tiem zīmējumiem."

Ja atklājumi paliks baznīcā, tos noteikti iekļaus valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, saka prāvests: "Ja tas ir piederīgs šeit, tad domāju, ka labākā vieta tomēr ir saistība ar šo vietu. Es ceru, ka kāds dziļāk papētīs arī Līvēnu dzimtu, es neesmu redzējis nevienu grāmatu tādu, kur būtu apkopots un fokusā pētīts."

Tomēr skaidrs ir viens – atklātie priekšmeti un sienas zīmējumi ir īpaši atradumi, kuri dod skaistu akcentu mūsu mantojumam par baroka laika kultūras pasauli – bēru tradīcijām un mākslu.