"Mācības vidusskolā tikai valsts valodā!" Tas iecerēts jau pēc trim gadiem

Lai gan mazākumtautību jaunieši gandrīz visi prot latviešu valodu, tomēr 22% šīs spējas aizvien ir pamatprasmes līmenī vai arī šo prasmju nav vispār, vai tās ir vājas. Tas viņiem neļauj pilnvērtīgai piedalīties darba tirgū un iegūt tālāku izglītību.

Taču izglītības ministrs Kārlis Šadurskis akcentē, – mums svarīgs ir katrs jaunietis un nevienu nevaram atļauties atstāt ārpus redzesloka.

Šobrīd jau ir izstrādāts un sabiedriskai apspriešanai nodots jaunais kompetenču pieejā balstītais mācību saturs, kur nopietna uzmanība pievērsta valsts valodas apguvei. Saturam seko vēl citi soļi valsts sabiedrības integrācijas jomā. Jau šajā mācību gadā pavasarī visiem vidusskolu beidzējiem centralizētie eksāmeni būs jākārto tikai valsts valodā.

Uz 9. klases absolventiem tas attieksies pēc diviem gadiem. Savukārt jau nākamgad pirmsskolās piecu gadu vecumiem bērniem tiks uzsākta jaunā izglītības standarta ieviešana, kas ļaus bērnam, neatkarīgi no ģimenē lietotās valodas, beidzot bērnudārzu, uzsākt skolas gaitas valsts valodā.

Savukārt pēc trim gadiem iecerēts, ka mācības visās vidusskolās notiek valsts valodā. Izglītības ministrijā norāda – tas tikai loģiski, jo, ja eksāmeni būs latviešu valodā, tad arī saturs tiek apgūts valsts valodā.

Izglītības ministrija pamatskolā joprojām piedāvā saglabāt bilingvālo izglītību ar valodas attiecību 80 pret 20.

Šo priekšlikumu realizācijai gan ir nepieciešami vairāku normatīvo aktu grozījumi, kas jāiesniedz valdībai un Saeimai. Izglītības ministrija sola tos iepriekš izdiskutēt speciālistu lokā un sabiedrībā.