Maiņu darba slēptā cena. Cik veselībai kaitīgs ir šāds darba modelis?

Miegs dara daudz vairāk nekā vienkārši ļauj smadzenēm un ķermenim atpūsties. Kamēr guļam, smadzenes nostiprina dienas laikā iegūtās atmiņas, apstrādā emocijas un palīdz atrisināt problēmas, kuras nomoda laikā šķita neatrisināmas. Vienlaikus miegs stiprina imūnsistēmu un veicina muskuļu atjaunošanos.

Oksfordas Universitātes miega pētnieks profesors Rasels Fosters, kurš visu savu zinātnisko karjeru veltījis miega bioloģijas izpētei, uzsver: "Miegs ir viens no veselības stūrakmeņiem, tāpat kā uzturs un fiziskās aktivitātes. Mums ir jāiemācās par to rūpēties."

Šādā kontekstā kļūst vieglāk saprast, kāpēc maiņu darbs organismam rada tik lielu slodzi. Runa nav tikai par nogurumu. Patiesībā tiek regulāri izjaukta sarežģīta bioloģiska sistēma, kas darbojas daudz intensīvāk, nekā lielākā daļa cilvēku apzinās.

Viens no ievērojamākajiem pēdējo gadu atklājumiem ir tas, ka miega laikā smadzenes attīra pašas sevi. Dziļi smadzeņu pelēkajā vielā darbojas īpaša attīrīšanas sistēma, ko sauc par glifātisko sistēmu. Pa sīkiem kanāliem līdzās smadzeņu asinsvadiem cirkulē šķidrums, kas aizskalo vielmaiņas blakusproduktus un citas atkritumvielas, kuras uzkrājušās nomoda laikā.

Tas rada būtisku jautājumu. Kas notiek ar šīm kaitīgajām vielām, ja miegs tiek regulāri traucēts?

Profesors Hjū Markuss, neirologs un Kembridžas Universitātes Insulta medicīnas grupas vadītājs, ir sācis meklēt atbildi uz šo jautājumu.

Kopā ar medicīnas studentu Jutonu Čenu viņš analizēja vairāk nekā 40 000 cilvēku smadzeņu magnētiskās rezonanses attēlus no "UK Biobank" – plašas veselības datubāzes, kurā vairāk nekā desmit gadu laikā uzkrāti medicīniskie dati un izmeklējumu rezultāti. Visi pētījuma dalībnieki skenēšanas brīdī bija veseli.

Pētnieki atklāja, ka iespējams identificēt cilvēkus, kuru smadzeņu attīrīšanas jeb drenāžas sistēma darbojas sliktāk. Vēl būtiskāk – viņi konstatēja, ka cilvēkiem ar visizteiktākajiem šīs sistēmas darbības traucējumiem pēc vairākiem gadiem ievērojami biežāk attīstījās demence.

"Kļuva skaidrs, ka šīs šķidruma plūsmas traucējumi ir nozīmīgs faktors, kas palīdz prognozēt, kuriem cilvēkiem nākotnē varētu attīstīties demence," skaidro profesors Markuss.

Pētījumi rāda, ka pat viena negulēta nakts ievērojami palielina amiloīda koncentrāciju šķidrumā, kas apņem smadzenes. Ja tas atkārtojas regulāri gadu no gada, sekas var būt satraucošas.

To apstiprina arī Zviedrijas Karolinskas institūta pētnieku veiktais pētījums, kurā vairāk nekā 13 000 maiņu darbinieku, tostarp naktsmaiņu strādājošie, tika novēroti līdz pat 41 gadam. Rezultāti liecināja, ka cilvēkiem, kuri pusmūžā strādāja maiņu darbu, demences risks bija par 36 % lielāks, turklāt risks pieauga, jo ilgāk cilvēks bija strādājis maiņās.

Tomēr profesors Rasels Fosters aicina nepārspīlēt šīs saistības nozīmi. "Nevar apgalvot, ka slikts miegs izraisa demenci," viņš saka. "Taču cilvēkiem, kuri jau ir uzņēmīgi pret šo slimību, tas var būt viens no riska faktoriem."

Arvien vairāk pētījumu liecina arī par iespējamu saistību starp miega traucējumiem un sirds un asinsvadu slimībām.

Nepietiekams miegs paaugstina arī stresa hormona kortizola līmeni. Tas veicina insulīna rezistences attīstību un pakāpeniski palielina cukura diabēta risku. Turklāt paaugstināts kortizola līmenis vēl vairāk pasliktina miega kvalitāti, radot apburto loku, no kura ir grūti izkļūt.

Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka daudzi maiņu darba darbinieki noguruma pārvarēšanai bieži lieto saldas uzkodas un dzērienus, tādējādi radot īpaši nelabvēlīgu ietekmi uz veselību.

Ar to viss nebeidzas. Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā vēža izpētes aģentūra (IARC) naktsmaiņu darbu ir klasificējusi kā "iespējami kancerogēnu cilvēkiem", ierindojot to tajā pašā riska grupā kā sarkano gaļu. Šāds vērtējums balstās uz pētījumiem, kuros konstatēta iespējama saistība starp naktsmaiņu darbu un paaugstinātu krūts, prostatas un resnās zarnas vēža risku.

Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka diennakts ritma traucējumi izjauc melatonīna – hormona, kam, domājams, piemīt pretvēža īpašības – normālu izdalīšanos. Papildu riska faktori ir arī samazināta D vitamīna sintēze nepietiekamas saules gaismas dēļ un ilgstošs zema līmeņa iekaisums, ko veicina regulāri traucēts miegs.

Vairāki pētījumi liecina, ka iespēja nosnausties darba laikā vai pēc naktsmaiņas samazina miegainību un uzlabo modrību. Savukārt pētījumi ar veselības aprūpes darbiniekiem rāda, ka pat 20 līdz 50 minūšu ilga diendusa darba laikā vai tūlīt pēc maiņas uzlabo koncentrēšanās spējas un samazina risku aizmigt pie automašīnas stūres, braucot mājās.

Savā pētījumā Mēna cenšas daudz rūpīgāk nekā iepriekš noskaidrot vairākus būtiskus jautājumus: cik izplatīts ir divfāžu miegs maiņu darbinieku vidū, kādas ir tā dažādās formas un vai ir pietiekami pārliecinoši pierādījumi tam, ka miega sadalīšana divās daļās uzlabo veselību, darba spējas, mazina nogurumu vai palielina drošību.