"Mammu, vai es nemiršu?" Kā atbalstīt bērnu Covid‑19 saslimšanas laikā
Bērniem Covid-19 slimības gaita parasti nav smaga un atveseļošanās biežāk norit mājās. Tomēr pandēmijas ziņu piesātinātā informācijas vide var vairot bērna nedrošības sajūtu slimošanas laikā.
Trešklasnieces Sigitas mammai diena iesākās trauksmaini. Jau no rīta pienāca ziņa, ka bērnu steidzami jāizņem no skolas, jo mācību iestādē veiktais Covid-19 tests uzrādīja pozitīvu rezultātu. Pēcpusdienā meitenei pakāpās temperatūra, bija nogurums un slikta dūša.
Bērna slimības gaita nebija smaga. Tomēr, kā atklāj Sigitas mamma, zināmu satraukumu radīja tas, ka bērns runājis par bailēm mirt no šīs slimības.
Vecākiem ir dažādas pieredzes. Kad decembrī slimojusi Andra meita, viņa vien noteikusi: "Mazliet paslimošu, jūtos normāli, gadās." Tēvs uzskata, ka daudzi vecāki savas nesamērīgās bailes mēdzot projicēt uz bērniem.
Savukārt Sanita stāsta, ka dēls baidījies par savu veselību laikā, kad bērniem vēl nebija pieejamas vakcīnas. Viņš bijis sašutis, kāpēc viņam vienīgajam ģimenē būs jāmirst, kamēr pārējie ir vakcinēti. Viņš arī uztraucas par katru saslimušo paziņu lokā – vai sasirgušais paliks dzīvs.
Īslaicīgs emocionāls pārdzīvojums
"Ir labi, ka bērns vecākiem atklāj savus pārdzīvojumus un runā par tiem," tv3.lv uzsver centra "Dardedze" psiholoģe Daina Dziļuma. Tas nozīmē, ka bērnam ir iespēja saņemt atbilstošu atbalstu, sarunu un mierinājumu.
Psiholoģe pieļauj, ka bērna bailes nomirt no Covid-19 ir īslaicīgs emocionāls pārdzīvojums, ko ar vecāku atbalstu samērā viegli pārvarēt.
"Dažkārt vecākiem šķiet, ja bērns ar viņiem sāk runāt par savām negatīvajām emocijām, tad bērnam jau ir neglābjami slikti. Tā gluži nav. Bieži vien tas var nozīmēt, ka bērnam ar vecākiem ir laba saskarsmes pieredze."
Kā skaidro speciāliste, svarīgi ņemt vērā arī bērna individuālās īpatnības un individuālo pieredzi. Ja ģimenei vai bērnam tuvam cilvēkam bijušas smagākas covid-19 slimības sekas, tas mazina bērna drošības izjūtu.
Arī pašu vecāku satraukums par Covid-19 var būt viens no faktoriem, kas iespaido bērna izjūtas. Jo sevišķi, ja runa ir par pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem. Ja pieaugušie līdzās būs emocionāli stabilāki, atsaucīgāki, iejūtīgāki un iepriekš paredzamāki, tas stiprinās bērna drošības izjūtu.
Patiesība ar pozitīvu ticību
"Pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu informācijas lauku – gan verbālo, gan emocionālo – lielā mērā veido vecāki, ģimene. Un droši vien nozīme būs arī tam, cik intensīvi vecāki seko informācijai par pandēmijas izplatību un cik spilgti izjūt emocionālu pārdzīvojumu par to," vērtē Dziļuma.
Vienlaikus speciāliste norāda, ka nevajadzētu nonākt arī otrā galējībā, kad pandēmijas ziņas no bērniem tiek slēptas.
"Ir svarīgi bērnam vienmēr teikt patiesību, bet ar tādu pozitīvu ticību un cerību labai nākotnei."
D. Dziļuma: "Covid-19 gadījumā tā patiesība saistībā ar bērnu saslimšanu ir, ka vairums bērnu slimo viegli. Droši vien varam teikt, ka mums nepiemīt tādas burvju spējas, lai saslimšanu vispār nepieļautu, bet ir lietas, ko tomēr varam darīt."
Pats savas dzīves uzlabotājs
Ko varam darīt? Pandēmijas laikā tās ir rūpes par sevi, savu veselību – roku mazgāšana, telpu vēdināšana, pastaigas svaigā gaisā. Ja esam saslimuši – tad rūpēties par sevi, ārstējoties, kā noteicis ārsts.
"Bērna drošības sajūtu vairo dienas ritms, iepriekš sagaidāmas lietas, citas ar saslimšanu un pandēmiju nesaistītas tēmas, intereses un aktivitātes. Proti, aktivitātes, kas apstiprina – dzīvē notiek un turpinās vēl arī daudzas labas lietas. Tas drošības izjūtu nostiprina," teic D. Dziļuma.
Kā piemēru psiholoģe min konsultācijās izmantoto pieeju, kad kopā ar bērnu tiek veidots aktivitāšu saraksts, kas bērnam jau kādreiz palīdzējis justies labāk. "Mērķis ir vairot izjūtu, ka es pats kaut ko varu darīt, varu būt aktīvs savas dzīves uzlabotājs. Šī izjūta ir palīdzoša pie jebkurām situācijām, kur bērns izjūt bailes, apjukumu vai bezspēcību."
Ko nedrīkst darīt?
"Bērns drīkst justies tā, kā viņš jūtas," uzsver psiholoģe. Svarīgi ir bērnam nepārmest bailes un nevainot viņu par to.
"Reizēm ģimenē mēdz būt stress par to, kā tikt galā ar situāciju, ar visiem pienākumiem brīdī, kad bērns pēkšņi saslimis vai Covid-19 gadījumā – pēkšņi pozitīvs tests. Ir ļoti jāpiedomā pie tā, kā šādu situāciju komentējam, jo bērns ļoti asi var izjust šo emocionālo fonu," skaidro speciāliste.
D. Dziļuma arī min situācijas, kad bērni satraucas, jūtas atbildīgi vai pat vainīgi par to, ka viņiem ir pozitīvs tests, un ka "viņu dēļ" klasei jādodas karantīnā. "Protams, viņiem nav jājūtas vainīgiem – ikviens jebkurā brīdī var iegūt šo infekciju, tomēr bērni nereti to emocionāli pārdzīvo," viņa piebilst.
Iesaisties! Aicinām vecākus dalīties savā pieredzē un novērojumos, kā sarunāties ar bērniem par Covid-19 un kā stiprināt bērnu drošības sajūtu pandēmijas apstākļos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
