Mednieki Latvijā grib šaut par 100 vilkiem vairāk. Vai idejai ir atbalsts?
Maijā Eiropas Parlaments (EP) pazemināja vilku aizsardzības statusu dalībvalstīs. Vilks nu ir "aizsargāta", nevis "stingri aizsargāta" suga, kā tas bija līdz šim. Izmaiņas paredz, ka dalībvalstis nacionālā līmenī varēs brīvāk lemt par plēsēja skaita kontrolēšanu. Portāls "tv3.lv" skaidroja, vai izmaiņas Dzīvotņu direktīvā nozīmē, ka Latvijā turpmāk varēs nomedīt vairāk vilku.
Zemkopības ministrijā portālam "tv3.lv" skaidro, ka izmaiņas direktīvā, kas maina vilka statusu no "stingri aizsargāts" uz aizsargāts" Latvijā vilku populācijas apsaimniekošanā pilnībā neko nemaina. "Jau līdz šim Latvija ar Eiropas Komisiju (EK) bija saskaņojusi vilku populācijas apsaimniekošanas regulējuma principus," skaidro Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.
Arī līdz vilka aizsardzības statusa pazemināšanai Latvijā bija spēkā sugas apsaimniekošanas plāns un bija noteikts maksimālais nomedīšanas apjoms. "Vilka statusa maiņa dod iespēju tajās valstīs, kurā vilku populācija līdz šim vēl netika nacionāli regulēta," norāda Rudzīte.
Mednieki vēlas šaut vairāk
Latvijas Mednieku savienības vadītājs Juris Buškevics norāda, ka patlaban vilku apsaimniekošanas plāns Latvijā paredz ik gadu nomedīt 300 sugas īpatņu. Tomēr, viņa ieskatā, limitu varētu palielināt par trešdaļu jeb medīt par 100 vilkiem vairāk.
"Es domāju, ka Eiropas Padomes lēmums pazemināt vilku statusu ļaus Latvijai brīvāk izvērtēt sugas aizsardzības plānu. Šobrīd vilku populācija ir veselīga, tā pieaug, un tam viens no rādītājiem ir arī biežāki uzbrukumi mājdzīvniekiem. Es domāju, ka izmaiņas attiecībā uz vilku nomedīšanu noteikti būs."
Buškevics uzsver, diskusija par to, ka Latvijā jāpalielina medījamo vilku skaits, turpinās ilgstoši. "Skaidrs, ka šobrīd Zemkopības un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai būtu jāvienojas, ka sugas aizsardzības plāns turpina darboties, un tā ietvaros var pamatot lielāku vilku nomedīšanas apjomu Latvijā," norāda LMS šefs, piebilstot, ka principiāli ir panākta sapratne Dabas aizsardzības pārvaldē par to, ka vilku uzbrukumu mājlopiem kļūst vairāk un tas būtu jānovērš. "To var novērst ar medīšanas intensitāti," bilst Buškevics.
"Šobrīd mēs atļauto 300 vilku medību limitu sasniedzam jau decembrī, pusgada laikā, kaut medības sākas jūlijā un turpinās līdz marta beigām," uzmanību vērš Buškevics. Viņš arī uzsver, ka nepieciešams zinātniski pamatot medību limita palielinājumu, piemēram, no līdzšinējiem 300 vilkiem līdz 400 vai 500. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka nomedīt atļauto vilku skaita palielinājums par 100 plēsēja populācijas pieaugumu neapturēs. "Mēs tikai minimizēsim ietekmi uz lopkopību."
Mājlopi ir jāsargā, tas jānostiprina likumā
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš piekrīt viedoklim, ka īstermiņā, ja nomedīs par trešdaļu vairāk vilku, kaitējuma plēsēju populācijai nebūs. "Protams, var dot iespēju medniekiem izšauties, bet rezultāts beigās būs tieši tāds pats kā tagad. Vilki ir pielāgoties spējīgi," norāda Ozoliņš.
Medību ietekme uz vilku uzvedību var būt arī negatīva, viņš skaidro. Piemēram, ja pāra vadošos vilkus nošauj pirmos, jaunie, mazāk pieredzējušie var "sastrādāt muļķības", lai izdzīvotu. Jaunie plēsēji var izvēlēties vieglāk pieejamu barību, piemēram, mājlopus. No otras puses, medības liedz vilkiem izveidot 14 līdz 15 plēsēju lielus barus.
Pētnieks kopā ar kolēģiem "Silavā" ik gadu veic monitoringu par pelēkā vilka populāciju Latvijā. 2023. gada dati liecināja, ka pirms medībām Latvijā bija 800 plēsēju, bet pēc medībām – 500 sugas īpatņu. Vilku skaits nemainīgs saglabājies pēdējos piecus gadus. "Tas ir diskutējams jautājums, vai tas ir daudz vai maz. Palielinājies konfliktu skaits, vilku uzbrukumi – nepieskatītiem suņiem, mājlopiem," norāda pētnieks. Viņš arī piebilst, ka mednieku prasībām un viedoklim nav noteicošā loma, jo prasības parasti tiekot izvirzītas ar domu – "ja prasīsim vairāk, dabūsim drusku vairāk".
Ozoliņš gan ir pie stingras pārliecības, ka pieaugošos vilku uzbrukumus mājlopiem būtu jārisina, īstenojot sugas aizsardzības plānā noteiktos punktus. Latvijā ieviešot vienotus noteikumus mājlopu aizsardzībai.
"Zemnieki šobrīd cīnās kā prot. Vienam tāds žogs, otram – savādāks. Tomēr būtu efektīvāk jāapraksta instrukcija – normatīva dokumenta veidā. Tāpat būtu jāparedz atbalsta pasākumi. Tas ir daudz svarīgāk nekā stīvēties par vilku nomedīšanas limitu. Nepieciešams cilvēkus vairāk izglītot un pārliecināt, ka plēsēji ir jāsaglabā, kā to paredz starptautiskās prasības. Nevar tikai ar šaušanu."
Mežzinātnes institūts šogad īsteno projektu – apzināt, kādas metodes mājlopu aizsardzībai Latvijā izmanto lauksaimnieki. Ieplānots doties pie lauksaimniekiem un viņus intervēt, paralēli pētījums pēc vienotas metodikas tiek īstenots arī citās Eiropas Savienības valstīs. "Mērķis ir saprast, kāpēc savvaļas plēsēji traucē, vai lauksaimniekiem pietrūkst atbalsta no varas iestādēm. Tad varēsim analizēt, kā lauksaimniekiem palīdzēt," par nākotnes perspektīvām vilku aizsardzības jautājumā teic pētnieks.
Vilku skaits Latvijā – lielāks par tūkstoti
Par vilku medībām lemjošās institūcijas, Valsts meža dienesta (VMD) dati, liecina, ka šajā, 2024./2025. gada sezonā Latvijā mājo ap 1400 vilku. Dienestā arī apliecina, ka vilku medības ir karstais diskusiju temats nepārtraukti. Tomēr, lai lemtu par to, cik daudz plēsēju nomedīt, vispirms ir jāizvērtē to daudzums un stāvoklis. Tomēr izmaiņas Dzīvotņu direktīvā, mainot vilka statusu, Latvijā medību kārtību pēc būtības neietekmē, akcentē Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsi. "Vilka statuss Latvijā ir ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama suga," viņš atgādina.
Jaunākais vilku sugas novērtējums Latvijā tiek gatavots jau šobrīd, un līdz 1. jūlijam ieplānots, ka tas būs gatavs. Jūlija sākumā arī tiks pieņemts lēmums, cik daudz plēsēju medniekiem būs ļauts šaut šosezon.
Portāls "tv3.lv" sazinājās arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), kuras pārziņā ir Latvijā mītošās aizsargājamās dzīvnieku sugas. Pārvalde no komentāra par vilku medībām atturējās, jo pagaidām vēl nav analizēti aizvadītās sezonas monitoringa dati. "Plānots, ka jūlijā notiks sanāksme ar VMD (Valsts meža dienestu), tad arī lemps par situāciju. Līdz tam neko jaunu nevaram pateikt," portālam "tv3.lv" sacīja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
