Migrējošas zosis izposta sējumus, lauksaimnieki lūdz atļauj putnus izšaut

Zemnieki jau aprēķina zaudējumus, ko izēstie sējumi radīs, un vēlas, lai pavasaros viņiem atļautu putnus šaut, tādā veidā atbaidot no lauksaimniecības zemēm. Dabas aizsardzības pārvalde nav gatava tam piekrist.

SIA "Forest Fox" vadītājs Kaspars Botka norāda: "Te ir redzams konkrēts posms, kur labība ir izēsta. Te vairs nekas nav sadīdzis. Un tas jau ir konkrēts zaudējums. Šādi pleķi, šādas vietas ir ļoti daudz un vairākos laukos. Mēs redzam, ka vairāki kvadrātmetri ir vienkārši bez zirņiem."

Bokta apsaimnieko vairāk nekā pusotru tūkstoti hektāru zemes Ogres novadā, no tiem 400 hektāros, kur iesēti zirņi, radīti postījumi. Pēdējās trīs nedēļas migrējošo zosu bari laukus apsēduši gan rītos, gan vakaros ieturēt proteīniem bagāto maltīti. Lauksaimnieks lēš, ka apmēram trešdaļa sējumu ir izēsti.

"Esam aprēķinājuši, ka vidēji uz katra lauka ir no 500 līdz 1500 zosis vienā barā, cik viņas rada zaudējums, vēl grūti teikt, bet tie ir lieli, to var redzēt pēc lauka. Tur, kur ir iesēts, ir lieli pārrāvumi, tie ir zosu radīti zaudējumi," norāda Botka.

Lai zosis no lauka aizbaidītu, izmēģinātas visas likumā atļautās metodes, piemēram, šaušana ar skaņas lielgabaliem, taču laukus no putniem neizdodas nosargāt.

Lauksaimnieks Kaspars Bokta nebūt nav vienīgais, kuru sējumus izpostījuši migrējošo zosu bari. Par postījumiem iesētajos laukos ziņojuši arī vairāk nekā 100 citu zemnieku visā Latvijā.

Lai arī lauksaimnieki var pieteikties uz kompensācijām par izēstajiem sējumiem, tomēr zaudējumus tas nosedz tikai daļēji. Piemēram, iepriekšējos gados kompensāciju apjoms bijis no 300 līdz 500 eiro par hektāru, atkarībā no postažas apmēra, taču graudkopjus tas neapmierina. Lai pasargātu sējumus, lauksaimnieku organizācijas, prasa atļauju Dabas aizsardzības pārvaldei atļaut pa migrējošos zosu bariem šaut jeb putnus medīt. Vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā, Zviedrijā, Nīderlandē, zosu medības pavasarī ir atļautas.

Zemnieku Saeimas lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons skaidro: "Mēs nerunājam par masveida medībām, bet par medībām, kā vienu no veidiem, kā putnus baidīt. Putns ir gudrs, ja redz, ka kādu no bara atšauj, tad pārējais bars saprot bīstamību un laižas projām. Pašlaik preventīvie pasākumi, ko lauksaimnieki veic, ir putnubiedēkļi, skaņas lielgabali, petardes, vienkārši trenkāšana pa lauku – tie vairs nekādu risinājumu esošajā momentā nedod. Ja kāds lauksaimnieks trenkā, tad aizdzen turpat blakus, tad būtībā tā ir pingponga baumiņa, kas tiek dzenāta no viena lauksaimnieka pie otra."

Pēc lauksaimnieku teiktā, neliela savvaļas zosu izšaušana to populāciju neapdraudēšot, taču tam nepiekrīt Dabas Aizsardzības pārvalde, norādot, ka medības nevar būt vienīgais risinājums.

"Nekādā gadījumā mēs nepiekritīsim vienkārši pavasarī zosu medības, jo tas ir stāsts par to, vai un cik daudz zosis atpazīst mednieki, kādas zosu sugas tiek nomedītas, kā tas ietekmēs zosu populācijas lielumu rudenī.  Pavasara medībām ir pierādīta ietekme uz zosu populāciju lielumu vēlāk, tā kā par šo diskusijas nebūs. Kā izņēmums, atbiedēšanas nolūkos, atsevišķos izņēmuma gadījumos, par to mēs varam runāt un izskatīt," norāda Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Monta Strode.

Medības konkrētās teritorijās ar konkrētām metodēm pavasaros varētu atļaut tikai ar striktiem nosacījumiem, piemēram, lauksaimniekiem būtu jāuzrāda, kā tie nodrošinās medību monitoringu. Trešdien, 14. maijā, visas iesaistītās puses meklēs risinājumu, kā novērst gājputnu radīto postījumu sekas.