Nāvējošās leptospirozes uzliesmojums Latvijā: vai Rīga jau tīra no žurkām?
Slimība no "deviņdesmitajiem", kas pēkšņi atkal izrāvusies no rāmjiem – tā eksperti saka par bīstamo leptospirozi, kuru pārnēsā žurkas. Visvairāk sasirgušo ir Rīgā dzīvojošie, bet tie pie infekcijas viņi tikuši ārpus pilsētas mūriem, saka slimību pētnieki. Galvaspilsētā toties izdevies iznīcināt milzu žurku perēkli Purvciemā, bet darba vēl ir ļoti daudz un riski – nemazinās.
Latvijā strauj aug bīstamās, žurku un citu peļveidīgo pārnēsātās slimības leptospirozes saslimšanas gadījumu skaits. Sasirguši 35 bet mūžībā devušies trīs cilvēki.
Eksperti skaidro, ka ar šo slimību visbiežāk sirgst pensionāri, tie rušinās piemājas dārziņos, nenojaušot, ka tur žurkas un citi bīstami grauzēji.
Saslimšanas gadījumi reģistrēti daudzviet Latvijā, bet sevišķi Rīgā un Cēsīs. Bīstamo baktēriju dabā izdala žurkas ar savu urīnu, piemēram, rudens lapās, ūdenī, daudzviet citur. No mazdārziņa atnesot mājās nemazgātus ābolus vai veicot dārza darbus kailām rokām – ja vēl ir kāds mazs pušums – risks saslimt pieaug.
Slimības pazīmes parasti parādās divas līdz 20 dienām pēc inficēšanās. Biežāk novērojami gripai līdzīgi simptomi – paaugstināta temperatūra, drudzis, drebuļi, galvassāpes, muskuļu sāpes. Smagākos gadījumos iespējamas komplikācijas – meningīts, asinsizplūdumi, dzelte, nieru un aknu bojājumi.
"Iepriekš šis saslimšanas gadījumu skaits, kas pārsniedza rutīnas skaitļus, bija reģistrēts 90. gados, kad slimības izplatība bija ļoti augstā līmenī. Ir 35 apstiprināti leptospirozes gadījumi. Gadījumi ir nopietni ,smagi, lielākā daļa ir hospitalizēti. Risks inficēties ar leptospirozi palielinās aukstajā gada laikā, dažādiem grauzējiem migrējot cilvēku mājokļos un lauksaimniecības telpās."
Diemžēl ir trīs letāli gadījumi, kas reģistrēti leptospirozes pacientiem. Viens no tiem ir vecumā 50 līdz 60 gadiem, kas arī ir tāds nozīmīgs faktors, ka slimība tiešām ir nopietna un var izraisīt komplikācijas.
Lai novērstu inficēšanos ar leptospirozi, speciālisti aicina lietot cimdus, zābakus un aizsargapģērbu, veicot dārza, lauku vai dzīvnieku aprūpes darbus.
Saimniecības ēkās, dārzā, zināmi pāris gadījumi cilvēkiem, kas peldējušies, manot ūdensžurku klātbūtni. Grauzēju savairošanās, kā arī šogad labvēlīgā vide – vasara vēsa un lietaina, kas baktērijai rada labus apstākļus ilgstoši izdzīvot.
Iepriekš ziņojām, ka ļoti daudz žurku manāmas Rīgā, Purvciemā – grauzēji ložņāja ne tikai pa atkritumu urnām, bet pat pa koku zariem. Šeit saslimšanas gadījumi nav konstatēti, tagad vairs žurkas nemana. Rīgas namu pārvaldnieks skaidro, ka Dzelzavas ielas apkaimē izdevies sadarboties ar pārējo ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem – pirmās koordinētās deratizācijas jau ir notikušas, bet būs vajadzīgas vēl atkārtotas, lai situāciju pilnībā atrisinātu.
"Arī mēs šoruden jūtam, ka žurku aktivitāte ir lielāka, tomēr kopumā mūsu pārvaldītajās mājās veicam regulāru preventīvo deratizāciju, reizi trijos mēnešos apstrādājot ikvienas mājas pagrabu, kas ir svarīgi, lai kontrolētu situāciju. Savukārt ar mājām, kur žurkas uzradušās, jau strādājam pastiprināti."
Saslimt var arī no mājas mīluļiem, kas bijuši saskarē ar žurkām vai to izdalījumiem, tāpēc bieži jāmazgā rokas un jāievēro higiēna, mudina slimību uzraugi.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
