No jauna atdzimusi viena no retajām, vēl esošajām koka baznīcām Latvijā

Krūte ir ciems Grobiņas novada Bārtas pagastā. Vieta, kuru agrāk klāja lopkopības un zemnieku saimniecības, arī kultūras un baznīcas dzīve bija aktīva – tagad ir pavisam klusa. Nezinātājs pat nespētu iedomāties, ka šajā vietā slejas Valsts nozīmes 17.gadsimta arhitektūras piemineklis – Krūtes – Bārtas luterāņu baznīca.

Ar vairāk nekā 400 gadus seno vēsturi Krūtes baznīca ir viena no retajām, vēl esošajām koka baznīcām Latvijā.

"Es te ierados pirms 11 gadiem, kad mani nozīmēja kalpot uz Krūti, man bija grūti atrast šo vietu, es nezināju, kur tāda Krūte ir. Ja mēs te braucam garām, nav jau arī vairs plāksnītes, kas norādītu, ka lūk apdzīvota vieta Krūte. Pirmo reizi pabraucu garām un tad aiz kokiem ieraudzīju skaistu baznīcu – izskatījās kā mežā ieaugusi, tas bija brīnumains skats," stāsta Krūtes-Bārtas luterāņu draudzes mācītājs Pēteris Kalks.

Lai baznīca atdzimtu, roku pielikuši arī vietējie draudzes cilvēki. Nomainīts jauns dakstiņu jumts, stiprinātas ēkas nesošās konstrukcijas un pamati. Mācītājs teic – lielākais paldies jāsaka Vācu baltiešu fondam "Kurländische Ritterschaft", kas rūpējas par vēsturisko mantojumu Latvijā. Ar viņu finansiālo atbalstu Kurzemē atdzimušas vairākas muižas, pilis, dievnami – tagad arī Krūtes – Bārtas baznīca.

"Baznīcu remontēt – tas nav dzīvokli izremontēt, īpaši, ja tas ir valsts nozīmes piemineklis no 17. gadsimta. Te bija katrs sīkums katrs, krāsu tonis, ar kādām krāsām krāsot, tas viss bija rūpīgi jāsaskaņo. Tas ka šī baznīca ir pastāvējusi līdz mūsdienām tas ir brīnums, te jau fronte ir gājusi pāri pavisam tuvu un, cik daudz kari un dažādi laiki te viss ir mainījies, bet baznīca stāv un liecina par to seno vēsturi, kas ir unikāla šeit," norāda Kalks.

Īpašākais ir Krūtes baznīcas autentiskais 17.gadsimta altāris, bagātīgi ornamentētā kancele un altārglezna "Jēzus pie krusta". Glezna gadu simtiem ejot bija stipri cietusi – tagad tā restaurēta – atgriezta goda vietā un priecē ikvienu, kurš atver dievnama durvis.

"Viss pagasts novads var lepoties, ka šeit Grobiņas novadā, Bārtas pagastā ir tāds dārgums un te arī ierodas ekskursanti, mākslas pazinēji, tie kas izbauda arhitektūras smalkumus un zina to drēbi, viņi ir sajūsmā, tas ir mantojums visai Latvijai," norāda Kalks.

Krūtes draudzē ir ap 40 cilvēkiem, tiesa aktīva ir tikai puse no tiem. Draudzes priekšniece Gunta Jansone neslēpj prieku par to, ka atdzimusi šī vietējiem tik nozīmīgā vieta, bet vienlaikus skats nākotnē ir pesimistisks.

"Iedzīvotāji varētu būt ap 700, mums vēl ir Bārtas pamatskola ar deviņām klasēm, bet diemžēl skolēnu skaits ir ļoti mazs – 37 – ,un svētdien mums ir skolas 95. gadu jubileja, žēl, bet es domāju, ka tā būs pēdējā jubileja skolai. Es mācītājam diezgan bieži pesimistiski saku, ka nu nevajag apkuri, cik nu mēs te esam, mēs varam sapulcēties sakristejā un kāda mums ir ziema – nav jau tik briesmīgas. Nu, atklāti sakot – es neredzu tādu auglīgu," saka Jansone.

Arī Mācītājs saka – skats uz nākotni nav rožains – ne tikai šeit, bet visā valstī. Draudžu skaits sarūk. Iemesli ir vairāki – sabiedrībā spēcīgi jūtams sekularizācijas process, vecā paaudze kurai bija kristīgā izglītība ir jau mūžībā, bet mūsdienu vecākā paaudze ir padomju laika ļaudis, kas nespēj saviem pēctečiem nodot izpratni par baznīcu.

"Pasaule piedāvā tik daudz iespējas šodien ka liekas, kas tur baznīca, laikam jau biežāk cilvēki, kad saskaras ar kādu nelaimi, traģēdiju, tad viņi iedomājas par Dievu un baznīcu, tad viņi ir atvēri un sadzird to vēsti. Bet mēs nekad neesam pesimistiski. Tas, ka mēs šobrīd varbūt neredzam to skaisto bildi nenozīmē, ka mēs te velti strādājam un padomju laikos bija vēl trakāk," bilst Kalks.