Novēršot nepilnības e‑pakalpojumu pieejamībā, valsts pārvalde finanšu un cilvēkresursus varētu izmantot efektīvāk

Pēdējos piecos gados valsts pārvaldes izdevumi informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem pieauguši no 41 līdz 64 milj. eiro gadā. Vienlaikus aplēses par IS un e-pakalpojumu nepieejamības izmaksām nav veiktas. Normatīvajos aktos ir noteikts sasniedzamais pieejamības līmenis, tomēr iestādēm nav skaidrs, kā to nodrošināt, ko uzraudzīt un kā mērīt.

Arī organizatoriskie priekšnoteikumi normatīvajos aktos ir noteikti, tomēr iestādēs nav pilnībā ieviesti. Vienkopus netiek uzkrāta un analizēta informācija par sasniegto pakalpojumu pieejamību. Līdz ar to nav nosakāms, kur visvairāk nepieciešams veikt mērķtiecīgus uzlabojumus.

Lai gan valsts IS un IKT resursu uzskaites sistēma (VIRSIS) ir izstrādāta un ir ieviesta kopš 2020. gada, tajā uzskaitītie dati ir nepilnīgi. Revīzijas laikā gan VARAM, gan AiM ir spērusi soļus problemātisko jautājumu sakārtošanai.

Vai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi var paļauties uz IS pieejamību un e-pakalpojumu saņemšanu? Diemžēl revīzijā Valsts kontrole neguva konkrētu atbildi: konstatētas vairākas problēmas saistībā ar to, kā valsts iestādes novērtē IS pieejamību un kā tās kopumā pārvalda IS. "Pirmkārt, iestāžu sniegtā informācija par IS un e-pakalpojumu pieejamības līmeni lielākoties ir viedokļos, nevis faktos balstīta, jo nav skaidrības, kā pieejamību izmērīt – nav aprēķina metodikas un netiek uzkrāti rādītāji, lai to mērītu. Otrkārt, valstiskā līmenī informācija par sasniegto IS un e-pakalpojumu pieejamības līmeni netiek apkopota. Novēršot šīs nepilnības, valsts pārvalde finanšu resursus un cilvēkresursus varētu izmantot efektīvāk. Tāpat būtu zināmi konkrēti "vājie posmi", kuros uzlabojumi ir visnepieciešamākie," skaidro Ilze Bādere, Valsts kontroles padomes locekle.