Kā informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), lai gan šobrīd vairākās Latvijas upēs jau pakāpeniski samazinājies ūdens līmenis, Daugavā šajās dienās turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās un noteces palielināšanās. Tā kā ledus sega upē izgāja ļoti mierīgi, tad nav gaidāma plašu teritoriju applūšana.
Kā liecina LVĢMC pieejamā informācija un Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas kolekcijas "Zudusī Latvija" vēsturiskās liecības, Latvija ne vienmēr piedzīvojusi tik mierīgu pavasara iestāšanos, kā šogad. Savulaik upēs izveidojies krietns vižņu sablīvējums, kā arī bijis ievērojami augsts ūdens līmenis.
Kā sarunā ar Skaties.lv pastāstīja LVĢMC hidroloģe Līga Klints, pirmie mērījumi par ūdens līmeņa izmaiņām Latvijas upēs fiksēti aizvadītā gadsimta sākumā un vidū.
Kā zina stāstīt hidroloģe, senāk, kad vēl Daugavā nebija uzceltas hidroelektrostacijas (HES), lielākos plūdus piedzīvojusi tieši Rīgas pilsēta. Tā piemēram, 1709. gadā izcēlušies plūdi, kas sniegušies līdz pat Rīgas Doma baznīcai. Toreiz ūdens līmenis pakāpies līdz apmēram 4,6 metriem virs jūras līmeņa. Rīgas Doma baznīcā aizvien apskatāma plāksnīte, kas rāda toreizējo ūdens līmeni.
"Šādi gadi bija diezgan bieži. Var atrast informāciju jau no 14. gadsimta. Ir ziņas hronikās par diezgan biežām šādām ledus iešanām Daugavā pie Rīgas. Pilsētai tiešām tika nodarīti lieli zaudējumi – aiznesti tilti, kuģi jūrā, ēkas, arī tirgus teritorija… Tas viss diezgan bieži ar ledus iešanām tika izpostīts. Kopš ir HES, pēdējie lielie palu plūdi Rīgā bija pirms Ķeguma HES izbūves. Pēc Ķeguma HES izbūves Rīgā vairāk ir bijuši plūdi, kas tiek radīti lielu vētru gadījumā," stāsta Klints.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Pagājušajā gadsimtā lieli plūdi piedzīvoti 1931. gadā, kad bijusi sevišķi bieza sniega sega. Togad uzstādīts arī sniega segas biezuma rekords – Gaiziņkalnā sniegs klājis zemi vairāk nekā viena metru biezumā. "Tajā gadā tika reģistrēts arī lielākais caurplūdums Daugavā pie Jēkabpils un Daugavpils, skaidro Klints.
Tas gan neesot vienīgais gads, kad fiksēta ievērojama ūdens līmeņa palielināšanās. 1951. gads hidroloģijas novērojuma vēsturē iezīmējies kā gads, kad Latvijas upēs bieži palielinājies ūdens līmenis.
"Piecdesmitie gadi vispār bija ļoti hidroloģiski sarežģīti – 1951., 1956. un 1958. gadā tika piedzīvotas plašas applūšanas. Pēc tam bija nedaudz mierīgāki gadi. Protams, nedrīkst aizmirst par 1981. gada plūdiem Jēkabpilī. Toreiz bija tiešām lieli postījumi. Cik zināms, aizgāja postā vairāki liellopi. Tas bijis augstākais sasniegtais ūdens līmenis Jēkabpilī, pēc tiem tika veikti dažādi pretplūdu pasākumi," skaidro hidroloģe.
Ogres pilsētai samērā kritisks esot bijis 1995. gads, kad applūda diezgan plašās teritorijas. Savukārt šajā gadsimtā par zīmīgiem plūdu gadiem varot nodēvēt 2010. gadu un 2013. gadu. Piemēram, 2010. gadā Valmierā ūdens līmenis Gaujā sasniedzis atzīmi, kādu varot novērot vien reizi 50 gados.
"2010. gads tiešām bija īpašs ar to, ka visos Latvijas upju baseinos bija īsts pavasara palu gads. Savukārt 2013. gadā bija nopietnas applūšanas pie Gaujas, bija arī Daugavas baseinā plūdi. Ogre īpaši izcēlās ar to, ka tur tika uzstādīts rekords. Savukārt Vents baseinā 2013. gadā īpaši lieli plūdi nebija," stāsta Klints.
Vienlaikus hidroloģe skaidro, ka šā gada pavasarī izteikta ūdens līmeņa palielināšanās upēs vairs nav gaidāma. Palu maksimums vēl nav sasniegts vienīgi Daugavā un atsevišķās vietās Gaujā.
Varenas kupenas un bargs aukstums – vēsturiski foto, kā ziema stindzinājusi Latviju pagātnē
