Padomju iemīļotais spiega tēls Štirlics, iespējams, iedvesmojis Putinu kļūt par slepeno aģentu
Padomju Savienībā iemīļotā miniseriāla un grāmatas "Septiņpadsmit pavasara mirkļi" galvenais varonis Makss Otto fon Štirlics – Krievijas spiegs, kas iefiltrējās nacistiskās Vācijas augstākajās varas institūcijās, varētu būt iedvesmojis Vladimiru Putinu jaunībā pievienoties PSRS Valsts drošības komitejai (VDK), izpētījusi raidorganizācija BBC.
Putins gan pats publiski nekad nav apstiprinājis populārā Štirlica tēla saistību ar izvēli kļūt par spiegu, taču BBC velk vairākas paralēles un norāda, – Putins bija 21 gadu vecs, kad 1973. gadā pirmo reizi TV ekrānos tika demonstrēts miniseriāls par Štirlicu, sasniedzot 50 līdz 80 miljonus skatījumu. Divus gadus pēc pirmās pārraides pašreizējais Krievijas prezidents uzsāka savas gaitas VDK.
Tāpat BBC norāda vairākas saistības, kas varētu liecināt par Štirlicu, kā Putina iedvesmas avotu. Štirlics pielīdzināms Džeimsam Bondam – izdomātajam britu spiega tēlam ar kodēto vārdu "007", taču tajā pašā laikā Padomju Savienības versija par Džeimsu Bondu bijusi pavisam atšķirīga. Tā piemēram, Štirlics, gluži kā Putins, nelietoja alkoholu.
Miniseriāls "Septiņpadsmit pavasara mirkļi" atainojis ne tikai Aukstā kara norisi, bet arī godāja slepenos aģentus un radīja patriotismu pēckara paaudzei. Pat tā laika VDK vadītājs Jurijs Andropovs seriālu izmantoja, kā platformu, ar kuras palīdzību piesaistīt jaunus kadrus drošības aģentūrai. Tāpat Andropovs personīgi apstiprināja katru sēriju pirms tās pārraidīja televīzijā, arī to filmēšana tika pārraudzīta.
1991. gadā, kad Putins jau bija pametis VDK un strādāja Sanktpēterburgas mēra labā, viņš pirmo reizi savā karjerā piekrita filmēties TV dokumentālajā firmā, kā spiegs. Filmā tika iekļauts līdzīgs kadrs no seriāla "Septiņpadsmit pavasara mirkļi" – gluži tāpat kā Štirlics bija redzams braucam savā mašīnā atpakaļ uz Berlīni, Putins bija redzams braucam "Volgā", fonā skanot mūzikai no seriāla.
BBC min, ka filmas laikā Putins norāda par totalitārā režīma iespējamo ieviešanu Krievijā. Pēcāk 1990.gada nogalē arī Krievijā pieaugusi vēlme pēc stigrākas valsts pārvaldes. Bez tam vairākas aptauju anketas norādījušas, ka iedzīvotāji prezidenta amatā labprātāk vēlas gados jaunu kandidātu, kurš nelietotu alkoholu un ir strādājis valsts drošības aģentūrā.
"Zaudējot ticību liberālismam, valsts meklēja pēc sava Štirlica," BBC citē grāmatas "The Invention of Russiona" autora Arkādija Ostrovska rakstīto.
1999.gadā laikraksta "Komersant" aptaujā lasītāji Štirlica tēlu atzinuši par otro labāko kandidātu Krievijas prezidenta amatam. Pat vienu no laikraksta galvenajiem vākiem rotāja Štirlica attēls ar uzrakstu "Prezidents – 2000". Pēcāk 2000. gada Martā Putins tika ievēlēts par Krievijas prezidentu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
