Pašvaldības nobažījušās par Labklājības ministrijas deinstitucionālizācijas plānu
Pirmdien, 9. aprīlī, sākās pirmās publiskās apspriedes par Labklājības ministrijas piedāvāto plānu bērnunamu bērnu un arī pansionātos dzīvojošo cilvēku ar īpašām vajadzībām integrēšanai sabiedrībā.
Rīgas reģionā eksperti plānu ar ovācijām nesagaidīja. Reformu virzītāji saņēma pārmetumus par daudzajām neskaidrībām.
Rīgas plānošanas reģionā kopā ir 30 pašvaldības, no kurām visas, izņemot Rīgu, piedalās projekta īstenošanā, kas paredz iekļaut sabiedrībā un padarīt pieejamākus pakalpojumus bērniem bez aizbildņiem un personām ar invaliditāti.
Realitātē tas nozīmē, ka nākamo piecu gadu laikā katram valsts iestādēs ievietotajam bērnam vai invalīdam izstrādātu individuālu atbalsta plānu, nodrošinātu speciālistu konsultācijas dzīvesvietas tuvumā, bet speciālistiem piedāvātu papildu apmācības. Plānoti arī izglītojoši pasākumi. Faktiski, tiktu sasniegts viens no Labklājības ministrijas mērķiem – Latvijā vairs neviens bērns nedzīvotu bērnunamā.
Par personu ar invaliditāti ievietošanu pansionātā ļoti kritisks ir Jurijs, kurš tur reiz dzīvojis, bet nu ir laimīgs, ka nonācis grupu dzīvoklī.
Man teica, ka tur būs daudz dažādas nodarbības un ka es galvenokārt dzīvošu ar jauniešiem. Šajā nodaļā faktiski bija tikai večuki, kuri ar skumjām acīm skatījās pa logiem. Teica, ka būs deju nodarbības. Es domāju, ka būs kāds pedagogs, kurš pasniegs šīs dejas nodarbības. Pat sapriecājos. Nē… tā bija diskotēka. Un es sapratu, kas ir dejošana viņu izpratnē.
Tomēr jau tagad virkni problēmu projektā ir saskatījis, piemēram, kāds bērna ar īpašām vajadzībām tēvs.
"Kā pilots var vadīt lidmašīnu bez instrumentiem? Šajā gadījumā mums nav datu, mēs mēģinām radīt kaut kādu pakalpojumu, mēs pat nezinām kam. Jo šeit gan neparādīja visu statistiku, bet plānā ir skaisti grafiki, kuros redzam, ka Ogres novadā ir apzināti 57 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, Mārupē 10. Mārupē pašlaik ir 20 000 iedzīvotāju, un tas ir straujāk augošais novads Latvijā. Apmēram 1% ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Rodas jautājums, ko Ogre ir darījusi tik unikālu un sasniegusi šos 57 vecākus, un kāpēc Mārupe to nav darījusi?" norāda tēvs.
Tāpat sajūsmu nepauž pašvaldību pārstāvji. Viņi ir nobažījušies, ka projekta izstrādātāji, tostarp Labklājības ministrija, koncentrējas tikai uz Eiropas finansējuma apgūšanu, par mērķauditoriju aizmirstot. Kā rezultātā pašvaldības var ciest lielus zaudējumus.
Cik liels klientu loks nonāks pie pašvaldības 20., 21., 22. gadā? Ko pašvaldība ar to iesāks tajā mirklī? Kā tas cilvēks, kurš strādā šajā sektorā, es gribētu ieraudzīt šo problēmu arī šajā plānā. Nevis redzēt, ka plāns ir naudai, bet ka plāns ir mērķauditorijai un grupai, un pašvaldībai, kas ar to strādās.
Plāna veidotāji gan norāda, – pašvaldības tēlos strausus un neliksies par šiem cilvēkiem ne zinis jau sākotnēji, vēlāk viņi tāpat atgriezīsies sabiedrībā un prasīs divtik lielas rūpes.
"Es kā nodokļu maksātājs, kas maksā valstij, pašvaldībai, ļoti labprāt redzētu, ka mani nodokļi aiziet šiem cilvēkiem, jo es tur redzu perspektīvu, taustāmu, redzamu labumu. Tad, kad tas ieviesīsies un redzēs, ka cilvēki ir smaidīgi, priecīgi un arī mainās kopiena pati pa sevi, es domāju, tajā brīdī tas neliksies tik smagi un neizdarāmi," min plāna izstrādes eksperte Ārija Martukāne.
Plānam Eiropas Savienība ir gatava atvēlēt vairāk nekā 10 miljonus eiro. Savu viedokli tā uzlabošanai ikviens ir aicināts paust līdz 18. aprīlim.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
