Pašvaldības sākušas publicēt skolotāju algas
Vairākas pašvaldības sākušas atklāt, cik nopelna skolotāji. Algu publiskošana notiek pēc izmaiņām altīdzības likumā – tās liek atklāt ne tikai valsts un pašvaldību amatpersonu, bet arī darbinieku algas.
Pret to iebilst Datu valsts inspekcija, sakot, ka Latvija pārkāps gaidāmo Eiropas Savienības (ES) regulu, un par to draudēs bargs naudas sods.
Vairākas pašvaldības sākušas publiskot skolotāju algas. Kopš gada sākuma to dara arī Rīgas dome, savā mājas lapā internetā publicējot izglītības iestāžu darbinieka vārdu, amatu un algu. Sarakstā atrodami vairāk nekā 22 000 izglītības, kultūras un sporta iestāžu darbinieku.
Tagad ir zināms, ka, piemēram, konkrēta apkopēja mēnesī ir saņēmusi 434 eiro, sētnieks 293 eiro, bet veļas pārzine 384 eiro un pavāre 365 eiro. Tāpat zināms, ka konkrēta pamatskolas skolotāja nopelnījusi 551 eiro, bet vidusskolas skolotāja 846 eiro.
Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs skaidro, ka algas visiem darbiniekiem, kuri ir darba attiecībās ar pašvaldību, liek publicēt pērn gada nogalē pieņemtās likuma izmaiņas.
Mēs pildām likumu. Un vēl vairāk – likumdevējs speciāli ir izdarījis skaidru norādi uz Satversmes 100. pantu, proti, uz tiesībām piekļūt publiskai informācijai, publiskajiem tēriņiem.
Savukārt saskaņā ar to, kā likumu interpretē izglītības darbinieku arodbiedrībā, pedagogu algas tomēr nedrīkst publicēt, norādot vārdu un uzvārdu.
No vienas puses, – mums nekā slēpjama nav. Bet no otras puses, – gribētos, lai tas ir saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Taču šobrīd likums nedod tādas pilnvaras publicēt atalgojumu, norādot pedagoga vārdu un uzvārdu.
Lai pretrunas novērstu, Saeima februārī otrajā lasījumā pieņēmusi jaunus atlīdzības likuma precizējumus, konkrēti nosakot, ka izglītības iestāžu darbinieku algas ir jāpublicē.
Precizējot likumu, noteikts, ka jāpublisko arī Latvijas Bankas un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību darbinieku atlīdzība. Tas nozīmē, ka būtu jāatklāj arī ārstu un mediķu algas, minot viņu vārdus. Pret to iebilst nozares arodbiedrība. Tās vadītājs Valdis Keris ir noskaņots nepieļaut, ka izmaiņas tiek pieņemtas trešajā lasījumā un stājas spēkā.
"Ja sabiedrībai ir vēlme uzzināt, kāda ir darba samaksa konkrētā amatu grupā, tad ir jāpublisko vidējie augstākie samaksas dati un vidējā darba samaksa, lai ātri, operatīvi cilvēks patiešām var redzēt un saņemt to, kas viņu interesē. Pretējā gadījumā tā ir nesamērīga privātuma interešu aizskaršana," skaidro Keris.
Uz to norāda arī Tieslietu ministrijā un Datu valsts inspekcijā. Tās pārstāve skaidro, ka likums, kas liek publicēt visu valsts un pašvaldību darbinieku algas ir pretrunā gan Satversmē noteiktajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, gan Eiropas Savienības datu aizsardzības jaunajai regulai, kas stāsies spēkā nākamajā mēnesī un ir saistoša Latvijai.
Šāds regulējums nav atbilstošs Satversmei. Regula, kas tiks piemērota no 25. maija, arī paredz ļoti striktus nosacījumus personu datu apstrādē. Mūsuprāt, šāds regulējums, kāds ir šobrīd, pārkāpj šos principus.
Par atlīdzības likumprojekta virzību atbildīgais deputāts Viktors Valainis norāda, ka Saeima nedrīkst atstāt bez ievērības iebildumus, jo par regulas pārkāpšanu draud līdz pat 20 miljonu eiro bargs sods.
Viņš skaidro: "Šajā gadījumā es paredzu to, ja Saeima nedarīs neko, tad nāksies valstij maksāt soda naudas viennozīmīgi."
Deputāta ieskatā, parlamentam būs jāatrod jauns risinājums, kā sabalansēt sabiedrības tiesības zināt, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda un valsts kā arī pašvaldību darbinieku tiesības uz personas datu aizsardzību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
