Pētījums: 64% no pret Covid‑19 nevakcinētajiem neplāno potēties
Ceturtdaļa jeb 25% pret Covid-19 nevakcinēto tomēr gatavojas potēties pret Covid, bet vairāk nekā 60% to neplāno darīt, secināts Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā. Zinātnieki sagatavojuši ieteikumus, kā veicināt potēšanos, vēsta TV3 Ziņas.
Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki sadarbībā ar "SKDS" septembrī visā Latvijā veica aptauju, kurā piedalījās nedaudz vairāk kā 1000 cilvēku. Aptuveni puse respondentu nebija vakcinēti pret Covid-19. Nepotēto atbildes liecina, ka ceturtā daļa no viņiem gatavojas vakcinēties. Vairāk nekā 60% to joprojām neplāno darīt, bet aptuveni katrs desmitais atbildēt nespēja.
Pētnieki secinājuši, ka nodoms – vakcinēties vai ne – nav saistīts ar sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem, tomēr tendences ir saskatāmas, īpaši grupā, kas nespēj izlemt, kā rīkoties. Tie ir krieviski runājoši 35-44 gadus veci vīrieši, kuri dzīvo Rīgā.
Lasi vēl: Pētniece: Vismazāk vakcinējušies cilvēki bez darba un pašnodarbinātie
Pētījuma autoru ieskatā, par labu potei viņus tomēr varētu pārliecināt mediķi, atspēkojot dezinformāciju.
"Nepieciešams, ka ārsti uzrunā sabiedrību – skaidro un izglīto, izmantojot zinātniskos datus, lai mazinātu šo te sociālajos medijos izplatīto kļūdaino informāciju un adekvāti informētu iedzīvotājus par Covid-19 vakcīnas priekšrocībām un riskiem."
Uzrunājot sabiedrību, svarīgi arī ņemt vērā, ka daļai iedzīvotāju bailes no vakcīnas ir lielākas par bailēm saslimt ar Covid-19.
"Šos cilvēkus jūs nevarat pārliecināt, rādot briesmu stāstus no morgiem, jo "uz mani tas neattiecas", "es obligāti nesaslimšu", bet bailes no vakcīnas viņam ir daudz lielākas."
"Ja cilvēkam kāds no tuviniekiem nav saslimis un smagi nav saslimis, tad arī viņi nespēj iedomāties, ka viņi varētu saslimt. Respektīvi, šī slimība liekas kaut kur tālu esoša," norāda RSU doktorante Sanita Šuriņa.
Tā vietā, lai baidītu, vēstījumam par pienākumu vakcinēties jābūt pozitīvam, uzskata pētnieki.
"Vakcinējoties atveras futbola arēnas, restorāni, atgriežas sabiedriskā dzīve. Un caur to pozitīvo ieguvumu, to pozitīvo motivāciju tādā veidā motivēt cilvēku iet un vakcinēties," norāda RSU maģistrante Sandra Feldmane.
Tāpat vakcinēšanos varētu veicināt, uzsverot, ka tas nāktu par labu tautsaimniecībai.
"Vajadzētu ļoti kvalitatīvi izvērtēt tās ekonomiskās sekas un parādīt cilvēkiem, mudināt viņus vakcinēties ar mērķi nepieļaut šīs problēmas. Nevis ar draudiem, ka, lūk, būs ļoti slikti, bet, no kā mēs varam izvairīties, kā mēs varam vieglāk iet, kā vieglāk var risināt ekonomiskās problēmas," pauda RSU profesore Inna Dovladbekova.
Tikmēr, analizējot vakcinēto respondentu atbildes, secināts, ka viņu galvenā motivācija potēties bijusi, lai pasargātu sevi un citus no smagas saslimšanas, kā arī lai varētu turpināt strādāt vai mācīties. Pētījumā arī noskaidrots: jo lielāka ir uzticēšanās valdībai un lielāki ienākumi, jo mazāk skeptiska attieksme pret potēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
